miljardiem mazu zvaigznīšu manā kapucē

July 16th, 2006

10:42 pm

četrpadsmitais.

man ir drusku jauni mati un lieliska dāmīte rūtainā cepurē. katrai pa kruasānam aiz vaiga un mute, kas neveras ciet jo košļā vai runā.

 man ir arī lielisks milānas elfs, kuru tik ļoti gribējās redzēt, bet beigu beigās šis uz mums kā uz losītēm lūr. kopumā jauki, ja neskaita tuci tuci autobusā.

un vispār - kas tā par lietu, ka puišiem liekas baigi forši slēpt savas slimības vai arī neiet pie ārsta, kamēr nav tik sūdīgi, ka jāiet pie sistēmas? šitamējā nevaru iebraukt.

un derzdas plakanā pļava aiz loga, sasodīts.

piecpadsmitais.

vilcienā normāls stūķīts un aidā uz cēsīm. arī šodien mute ciet neveras: "atcerieties, kā francijā...", "tur bija tik forši" un tamlīdzīgas frāzītes no mums visām 3, un arī 4tā nedaudz gremdējas atmiņās par pagājušo gadu un klausās mūsu spiedzienos.

pēdējo reizi pirms ziemas redzu sniegu un doma, ka jāgaida tik ilgi man nemaz nepatīk. toties man ļōōti patīk atmosfēra, brīžiem arī mūzika, vakara saule un tas, ka mans Santana (pazaudēta vārdadienas dāvana)ir atgriezies.

Belzieni, spiedzieni, aplausi, fļipi un pusfļipi, dibeni, rūtainas un džinsainas reitūzenes, zīda bokseršorti - viss dubļainā sniegā jebšu sniegainos dubļos liecina par to, ka esam labākie. Un par to pašu liecina arī vakars. Fantastiska vieta Amatas krastā ( bijušā zeķu vai ziepju fabrikā - īsti nesapratu ) , kur, šķiet, esam vieni no pirmajiem apmeklētājiem vispār. Pirts, kas vēl nedaudz pēc līmes, baseins ar baltiem spoguļgriestiem, vītņu kāpnes ar optisku šūpošanās efektu, un šūpošanās efekts arī mums līdz pat 5iem rītā. es pat nezināju, ka tik ļoti viņus visus mīlu!

sešpadsmitais.

no rīta nabaga māris par kārtīgu uzvešanos iepriekšējā vakarā dabū mūs vest uz autoostu, jo man, redziet, jātiek uz darbu. viva la strogonovs un pirmā darba diena pēc atgriešanās! noīgņojos un uzrūcu nabaga puišiem, kas izmisīgi cenšas noskaidrot, līdz cikiem es strādāju. a man vienalga - man savs sapņu princis! tikai sapņu.

Es ienīstu savu spoguļattēlu, lai tur vai kas, un man pa galvu joprojām mētājas Les 2 Alpes filmu gabaliņi.

Powered by Sviesta Ciba