NOTHING WORTH HAVING COMES EASY

Šovakar es vēlos mieru. Tādu patiesu, kad galvā nav nevienas domas, kad ķermenis netrīc no aukstuma. Kad, aiztaisot plakstiņus, neredzi iedomātas ainas ar to, kā varētu būt, jo spēj to saredzēt acīm vaļā. Es vēlos, lai mans lielākais satraukums būtu par to, vai no rīta noskanēs modinātājs un ko man uzvilkt mugurā. Es vēlos, lai smaidi būtu neviltoti, nevis mākslīgi pielietoti kā maskas pareizajos brīžos. Es vēlos saprast un kādu, kurš saprastu. Es vēlos būt stipra, nepadoties un saņemties. Un es vēlos, lai man tas viss nebūtu jāvēlas.