![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man sasodīti riebjas, ka manī nav ne piles pozitīvisma. Nekad patiesībā nav bijis. Un ik reizi, kad sajūtu mazu cerību, ka tā varbūt būs tā reize, kad viss notiks tā, kā tam jānotiek, es maldos. Varbūt tāpēc viss šis cinisms un pesimisms.
Tagad es malkoju vīnu un domāju par to kā es vēlētos tikt visam šim pāri tikpat viegli kā viņš. Kā es vēlētos par to nedomāt, nejust smagumu un izlikties, ka šī visa nekad nav bijis. Bet es joprojām gaidu zvanu. Es joprojām gaidu vārdus. Es gribu, lai viss, kas tika pateikts ir tīrākā patiesība. Es negribu būt tā muļķe, kas netiek pāri kādam, kamēr viņš jau sen domā par kādu citu.
Es vienkārši gribu, lai man pasaka, ka viss būs labi un lai tā tiešām arī ir. Es gribu zināt, ka viņam nav vienalga. Es gribu, lai viņš cīnās un pierāda. Es negribu tikt aizmirsta un pārdzīvota tik ātri, kamēr man vēnās cirkulē tikai viena un tā pati doma. Un es negribu šo lepnumu, kas neļauj man piezvanīt, kas neļauj man izteikt vārdus un spert kādu soli, kaut arī man tas nekad nebūtu jādara.
Tagad es malkoju vīnu un domāju par to kā es vēlētos tikt visam šim pāri tikpat viegli kā viņš. Kā es vēlētos par to nedomāt, nejust smagumu un izlikties, ka šī visa nekad nav bijis. Bet es joprojām gaidu zvanu. Es joprojām gaidu vārdus. Es gribu, lai viss, kas tika pateikts ir tīrākā patiesība. Es negribu būt tā muļķe, kas netiek pāri kādam, kamēr viņš jau sen domā par kādu citu.
Es vienkārši gribu, lai man pasaka, ka viss būs labi un lai tā tiešām arī ir. Es gribu zināt, ka viņam nav vienalga. Es gribu, lai viņš cīnās un pierāda. Es negribu tikt aizmirsta un pārdzīvota tik ātri, kamēr man vēnās cirkulē tikai viena un tā pati doma. Un es negribu šo lepnumu, kas neļauj man piezvanīt, kas neļauj man izteikt vārdus un spert kādu soli, kaut arī man tas nekad nebūtu jādara.