Dear diary,
Cik gan tālu mēs drīkstam ielīst kāda cita cilvēciņa personīgajā vietā? ienalga- morālā vai faktiskā, tādā, kas šim cilvēkam pieder, vai kurā viņš jūtas drošs un pasargāts...No vienas puses neapjautājoties, kas noticis,vai var kā palīdzēt, mūs uztver par vienaldzīgiem un vēsiem tipiem... Bet no otras puses- mēs taču nedrīkstam uzbāzties vai iejaukties kāda dzīvē, ielauzties viņa domās, vai uzturēties pārāk daudz viņa "teritorijā"...Nav taču mūsu darīšana, kas notiek ar mums apkārt esošajiem cilvēkiem, kurus mūsuprāt labi pazīstam...Viss ir jādara līdz kādai robežai, pie kuras ir vēlams apstāties...Daudzi neapstājas, nesaprot, ka mēs negribam viņus te ilgāk, vairāk... Vismaz kādu brīdi ne...Ciest nevaru šadu rīcību!!!Naivi jau būtu cerēt, ka visi kļūtu tādi, kā es vai kāds cits to vēlētos...Tad visi sanāktu līdzīgi un sabiedrība pārāk pelēka...Bet nu tomēr vajadzētu sevi kautkā ierobežot un mēģināt saklausīt apkārtējo vēlmi likt viņus mierā, vai gluži pretēji- atrast kādu, kam "izkratīt sirdi"....fiilingz i : ought to study :) man skan:: HIM- Join me |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
