|
Cik gan bērnišķīgs var būt ~ pieaudzis cilvēks?
Vienu brīdi man šķita, ka cilvēki man apkārt tomēr ir
personības... tomēr ir pie pilnas apziņas, ar sakarīgām domām
un kaut nelielu atbildību par saviem vārdiem un darbiem...
Lai kā citi cenšas savas attiecības būvēt, liekot ķieģeli pēc ķieģeļa,
tomēr atradīsies kāds, kas, kas pa šo attiecību mūri centīsies iespert...
Kā iespert?...tas jau paša ziņā- citreiz sanāk vāji, viss tik drusku nodreb,
taču citreiz, pat vāji pieskaroties, kāds ķieģelītis izkrīt...un tad sāp.
Sāp vairāk kā gribētos, kā vajadzētu...pat, ja es pats saprotu, ka tam nav jēgas,
ka tas ir kārtējais neveiksmīgais vārds, nevietā atbrīvotais bērnišķīgums...
...
Saka jau, ka bērnišķīgums ir jauka un laba lieta...taču līdz zināmai robežai...
Tu to šodien pārkāpi...ar vienu vārdu... pāris burtiem datora un mobilā telefona ekrānā.
Bija man doma tevi apciemot, taču pēc šīvakara sarunas (ja to tā maz var dēvēt)
pat nezinu, vai to vēlos...Nezinu, vai kādu brīdi vēlos dzirdēt tavu balsi,
lasīt tevis teikto, vai pat mazāk- tevi redzēt... Rīt jebkurā gadījumā veiksmīgi izvairīšos
...pat, ja būsi atbraucis pie manis...pat ja būsi te, varēsi droši soļot mājup, jo manis te nebūs!
...ja es tiktu klāt mežam, varbūt spētu pārdomāt visu, rast sapratni, mieru,
bet nesanāks...šoreiz ne... ... ...diemžēl ne...fiilingz i :  apathetic man skan:: Valters un Kaža- the war is not over |