|
Mācību gads strauji pietuvojas savam galam...labākam vai sliktākam...vienmēr jau var labāk...ehh...žēl...negribas...
Labāk palikt tur pat...mājīgā, ērtā klasē, kur atmosfēra radīta tā lai būtu labi gan mācībās, gan atpūtā...palikt kopā ar no pilnības tālu nestāvošo kolektīvu....nu nekur tāds nav manīts...vai dzirdēts...vienmēr ir lietas, ko gribētos mainīt, taču no ideāla līdz sabrukušam kolektīvam nav tālu! Mums i vnk super!vēl gadus 4 varētu te mierīg nostrādāt...man pat gribētos tā..nekā...2 mēneši un tad vairs nekad nebūs tā...pat kopā sanākot tā nebūs...ieejot klasē...nebūs tā vairs mūsējā...nebūs vairs ne mūsu tējas dzeršanas rituāla, nebūs mūzikas, šaha spēļu stundās un starpbrīžos...nebūs Reinis, kam var paprasīt ko vajag, nebūs Maijas, kuras [..] pievērst uzmanību...mūsu gars būs izzudis uz mūžu...nebūs n kamčatkas, ne literatūras stundu...Šo te visu apzinoties, jūtu dziļu tukšumu ...laiks iet uz priekšu...bet tomēr dažas lietas gribas atstāt nemainīgas...vismaz uz brīdi...gribas šīs atvadas atlikt...atlikt uz nenoteiktu laiku, pateikt nepateikto, izjust nepieredzēto un sagatavoties tālākam ceļam...šobrīd spēju sevi iedomāties tādā vēlā augusta dienā...nav vēls, bet nomācies, saule nespīd & es sēžu slapjas tukšas šosejas vidū lietus laikā nekurienes vidū...un visu šo te pārdomāju, atceros un līdz ar manām atmiņām blāvas melnbaltas bildes tālumā parādās...Tāds, lūk, mans sapnis bija šonakt...iedomājos tukšu, nedzīvīgu klases telpu, sejas, notikumus... Skumji tā palika...& tagad to visu vēl raxtot...fiilingz i : thinking man skan:: James Blunt :) |