Neko vairs nesaprotu....
Līdz šim likās, ka sev ļoti tuviem cilvēkiem es varu uzticēties...
un uzticējos...bet, liekas, pārlieku liels atslābinājums un neuzmanība noved pie tā,ka
itkā Tev uzticams cilvēks sāk melot...nezinu-
lai pasargātu tevi, varbūt sevi... Bet ja nu nevienu ar šiem meliem nevar pasargāt?
Ja nu šī pasargāšana beidzas ar kārtējo melno caurumu ceļā?
Tie nav meli par attiecībām, par citām tamlīdzīgām tēmām , bet gan par iemesliem un vitāli nepieciešamām lietām...
Meli par nevarēšanu satikties- te varētu drīzāk teikt- negribēšanu....vot nesaprotu...kamdēļ tā vajag- tik sarežģīti laikam ir izteikt "es negribu", nevis sacerēt itkā daudz maz ticamas atrunas???!!!?!?!?!
Kamdēļ vajag stāstīt par savu atrašanos kaut kur, ja tāpat es jūtu, kur tu esi, ka tu nestāsti to, kā ir!
Lūk, Tev, Jānīt, uzticība! Spļāviens sejā / kārtējais/, kas nu atkal liek man pārcilāt savas vērtības un izvērtēt draudzības- vai tās ir tik vērtas, cik līdz šim augstu tās esmu vērtējis......
Paldies Tev par šo tā jau ne to priecīgāko dienu!
Goodbye......man skan:: The Rasmus- Don't let go! |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
