urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars dzintars dzintars dzintarsh@one.lv dzintars 2004-09-01T17:16:01Z 2004-09-01T17:16:01Z urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:29270 2004-09-01T20:15:00 2004-09-01T20:15:00 2004-09-01T17:16:01Z 2004-09-01T17:16:01Z Soļo lepnais papucis, ģērbies vairāk vai mazāk solīdā uzvalkā... kāpēc lepns? Tāpēc, ka savu pusmetru garo dēlēnu pirmo reizi aizvedis uz skolu; tāpēc, ka pāris dienas atpakaļ iegādājies savam pusmetru garajam dēlēnam jaunu treniņtērpu. Protams, jaunākās paaudzes pārstāvis, līdzīgi tēvam, ar savu lepnumu Brīvības pieminekli nogāzt varētu.<br /><br />Vēl kādas epizodes galvenais varonis bija visai jauns puisis (es teiktu, ap gadiem 16-17). Treniņtērpā tērpies jauneklis nebija, gluži otrādi, diezgan solīdā uzvalciņā ar vesti.. nelaime tikai tā, ka kājas bija ieāvis vairākus futbola vai basketbola mačus pieredzējušās botās. <br /><br />Bet par gaumi jau nestrīdās. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:29093 2004-09-01T19:47:00 2004-09-01T19:47:00 2004-09-01T16:47:54Z 2004-09-01T16:47:54Z Vārdi melo... var melot;<br />Acu skatiens melo... ja neaizķeras un nepaspēj tajā ienirt, bet domas nemelo arī tad, ja tās uzplaiksnī un nodziest kā zibens tumšā rudens naktī. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:28905 2004-08-05T13:14:00 2004-08-05T13:14:00 2004-08-05T10:23:47Z 2004-08-05T10:23:47Z Šis teksts tika plānots kā ievads mazliet pamatīgākam rakstu gabalam, taču ar tik slinkiem cilvēkiem kāds esmu es, mēdz gadīties, ka tiek uzrakstīts pat darba plāns (gudri un ne tik gudri cilvēki saka, ka tā jau esot puse no padarīta darba), bet tālāk netiek apaudzēts pat ar izkaltušu teļa ādu. <br /><br />Kaut gan, ja mazliet paskalina savas smadzenes ar pāris pudelēm alus, šitamo te ievadu var pielīmēt klāt jebkuram no tiem nedaudzajiem pasaku gabaliem, kuri manā blogā (kā man patīk lietot vārdus, par kuru patieso nozīmi man nav ne mazākās nojēgas!!!) ir izlasāmi pāris mēnešus uz Hitlera dzimšanas laika pusi, lai kad arī tas izdzimtenis nebūtu izdzimis.<br /><a name="cutid1"></a><br />Patiesību sakot, es nemaz neatceros, kad tas īsti notika, zinu tikai to, ka tas bija pirms manas nāves. Jāatzīstas gan, ka arī par to es nevaru būt sevišķi pārliecināts, jo turpmākajās lappusēs aprakstītos notikumus pats savām acīm skatījis neesmu - tikai noklausījos kāda manāmi iereibuša cilvēka stāstu, ko viņš savukārt pirms kāda laika bija dzirdējis no kāda cita tikpat, ja ne vēl vairāk iereibuša stāstnieka. Tagad jums šo stāstu tik kaunīgi kā namamāte saviem viesiem pasniedz trīsreiz ar ūdeni šķaidītu un atsildītu zupu (protams, ja vien uz pasaules ir kāda namamāte, kura savus viesus šādi mēdz spīdzināt) esmu nolēmis atstāstīt arī es. Neņemiet ļaunā, ja kaut kas šajā stāstā tiks izlaists vai nejauši piedzejots - lai arī stāstu būdams pie nepilnas saprašanas un skaidra prāta, toreiz, kad attiecīgo atgadījumu klausījos kādā krogā no kāda ne pārāk skaidra cilvēka (labi jau labi, viņš bija aizlējies teju līdz nemaņai) arī mana asins aina nebija gluži bez viesu klātbūtnes.<br /><br />Lai nu būtu kā būdams ar visas stāstnieku ķēdes posmu dzēruma pakāpēm, kuras tautā mēdz dēvēt arī par kondīcijām – neba nu stāsta atbilstību patiesajiem notikumiem te ņemsiet un vērtēsiet. Vēl ņemot vērā, ka paši tos, visticamāk savām acīm pieredzējuši neesat, gluži kā iepriekš minētās stāstnieku ķēdes sākotnējais posms (es nepavisam neapšaubu diženā pasaku teicēja autoritāti un godīgumu, lai kas viņš arī nebūtu, taču, kā jau no zvejnieku stāstiem mums visiem ir labi zināms, lai stāsts kļūtu interesants, tajā ir vajadzīgs kāds neticamības moments. Visi tak būsiet dzirdējušī par makšķernieku, kuram priekš gadiem diviem uz mata resnuma aukliņas uzķērās sams divu laivu lielumā, un tad nu šis ir vilkts pāris simtus metru līdz varenais makšķernieks krietni sabīstījies no tā, ka varētu tikt ierauts likteņupes dzelmē tādiem upjoņiem (atvasināts no vārda mežonis) par barību un izlaidis makšķeri no rokām. Protams, makšķerējis šamais toreiz esot viens pats pavisam klusā vietā, bet, ja arī kāds no vietējiem iedzīvotājiem vai gluži nejaušiem garāmgājējiem arī bija redzējis, tad cietis klusu, lai nenotur par plānprātīgu vai, kas ir vēl ļaunāk, par pasaku teicēju un mēles dzirnavnieku – Latvijas upēs tādu zivju nav. Un nevajag arī, jo kur gan viena normāla latviešu ģimene ar četriem cilvēkiem un kaķi piedevām liktu zivi pusaugu teļa lielumā? Protams, var jau saaicināt visus radus un radu radus uz lielum lielo izēšanos, taču tad jau žūpošana mēneša garumā garantēta. Cits teiks, ka nevajagot jau uz reizi žūpot, bet kā tu cilvēks neiedzersi, ja zivtiņa prasa peldēt? Tad, kad pie mazās reņģītes līdzi mūžībā tiek aizlaists viens piņģerots, tad jau neviens neko nesaka, un neteiktu arī par pusstopu pie normāla izmēra karpas vai līdakas, bet tādam makanam, kāds gadījās nejaušajam makšķerniekam agrā svētdienas rītā ar vienu pusstopu vien nepietiks – pie tāda ir jāžūpo un vēl asakām un spurām godpilna apbedīšana jāsarīko, lai ar jaunu žūpošanu pieminētu iepriekšējās žūpošanas beigas.).<br /><br />P.S. Tik tiešām nesaprotu, kāpēc 21. gadsimta sākumā ļaudis ir tik ļoti iecienījuši visādus orkus, pokemonus un dažādus milzu briesmoņus, no kura vārda izdzirdēšanas visiem uzmetas zosāda – cilvēki taču arī ir pietiekoši fantastiskas būtnes (gan šā vārda idiotiskākajā nozīmē), lai par tiem stāstītu pasakas. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:28554 2004-08-05T13:08:00 2004-08-05T13:08:00 2004-08-05T10:18:15Z 2004-08-05T10:18:15Z Šitais karstais laiks mani patiešām nobeigs, ja arī ne fiziski, tad morāli, orāli un finansiāli jau nu noteikti – darba saradies vairāk nekā manas visai niecīgās saprašanas, bet darīt negribas pilnīgi neko... ja vien par darīšanu neuzskata zvilnēšanu zvilnī. <br /><br /><a name="cutid1"></a>Alu vienkāršam cilvēkam neiedomājamos daudzumos gan nelietoju (pēdējo reizi, liekas, pāris pudeles Tērvetes „sencīša” likvidēju svētdienas vakarā, un arī tikai divas), un, ja arī lietotu, nerakstītu. Iemesls tam ir gaužām vienkāršs – pēc iepriekšējā ieraksta uz e-pastu pienāca vēstule no kāda patiesi sašutuša lasītāja. Par ko tad šamais bija sašutinājies? Par to, ka es it kā romantizējot alkohola lietošanu pārmērīgos daudzumos, bet tas, redz, sabiedrībai, sevišķi tās jaunākajai daļai (kura, diez vai šito sviestu vispār lasa), esot kaitīgi. Vai es vainīgs, ja tāds garīgais kroplis (lasi, romantiķis) padevies?<br /><br />Vidusskolas laikā mēs par fizikas skolotāju, kurš, starp citu, bija ar visai netradicionālu seksuālu orientāciju (tā vismaz ļaudis runāja... nē, nē, ar bulterjera sugas kucītēm nekādās attiecībās gan šamais neielaidās, lai gan pārliecinājies par to neviens no mūsu vidus nebija, taču tas jau nav šķērslis baumu palaišanai. Atceros, kā mēs reiz palaidām baumu, ka viena no klases meitenēm ir stāvoklī. Ticiet vai neticiet, bet visi ticēja, un ticēja arī klases audzinātāja, līdz kurai ziņa gan aizgāja no citiem avotiem ne mums, bet tas jau ir pavisam cits stāsts, kuru pārstāstīt šobrīd netaisos), mēdzām skaitīt dažādus pantiņus. Viens no tiem skanēja šādi:<br /><br />Kautrīgs Austris ir pēc dabas -<br />Nekad neģērbjas zem nabas.<br />Kāpēc gan ģērbties tam zem nabas, <br />Ja kautrīgs Austris ir pēc dabas?<br /><br />Kāpēc es to te vispār uzrakstīju? Piķis viņu sazina... bet alu šobrīd nedzeru, jo šajās karstajās dienās jau tā ir pārlieku grūti, lai atļautos izaicināt uz cīņu otrās dienas sindromu, ko citi mēdz dēvēt par Lī Elo Kaltētājs.<br /><br />Viens labums gan no siltā laika ir – nav speciāli jābrauc uz pludmali, lai varētu paskatīties uz pus vai ceturdaļkailām meitenēm. Jāatzīst, allaž gan uzrodas viena otra, kurai tīri vai gribētos uzprasīt:<br /><br />„Būs puisītis vai meitenīte?”<br />„Zilums,” un jaunā lēdija, kura ne tuvu nav mātes cerībās, tikai uzaudzējusi visai krietnu alusvēderiņu, ar savu rokassomiņu tesīs pa maniem redzokļiem.<br /><br />Bet ja jau ciešam, tad ciešam līdz galam – nāks ziema, un meitenes savus alusvēderus noslēps zem platiem džemperiem... un atkal būs prieks skatīties.<br /><br />P.S. Es gan esmu kļuvis šausmīgi izvēlīgs un piekasīgs, jo kāds amerikāņu paziņa sajūsmināts atskatījās arī uz tām daiļā dzimuma pārstāvēm, kuras man jau liekas tikai „nu, tā”. Viss beidzās ar to, ka jaunais cilvēks, atskatīdamies uz katru, kura vēl nebija sasniegusi pensijas vecumu, uztesās virsū kādam diezgan masīvam krievu tautības pārstāvim, tērptam Abidas (tā nav drukas kļūda) un diezgan smagi atrāvās pa nāsīm... Ir gan igauņi tie amerikāņi! urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:28383 2004-07-26T11:51:00 2004-07-26T11:51:00 2004-07-26T09:10:00Z 2004-07-26T09:10:00Z Jāatzīstas, ka es jau biju pat paspējis aizmirst par savu interneta dienasgrāmatu (ja cilvēka dzīve ir kļuvusi par stratēģisko datorspēli, tad cilvēks var aizmirst ne tikai to). Pilnīgi pieļauju, ka šeit nekas jauns nebūtu parādījies arī šodien, ja vien kāds uzticīgs lasītājs man par to nebūtu atgādinājis (tagad visi sakām: „Paldies, Edgar!”). <br /><br />Godоgi sakot, draņķa gabals viņš ir. Vairāk nekas. Labi jau labi, kas tad man trešdienas vakarā lika apsolīt, ka šodien te kaut kas būs? Izdzertais alkohola daudzums? Ļoti iespējams, ka tas arī ir tas īstais vaininieks.<br /><a name="cutid1"></a><br />Kāpēc es te tagad lamājos? Tāpēc, ka vēl vakar vakarā 22:50 sēdēju mājās pie datora un domāju, ko tādu skaistu lai uzraksta... <br /><br />Labi, ka bija tik vēls, jo, lauzot smadzenes (jau „Pērkons” savā laikā dziedāja, ka mākslas darbi rodoties mokās), uzrodas nevaldāma vēlēšanās piedzerties... vai vismaz iedzert. Mājās nekā alkoholiska nav. Var jau, protams, ar ūdeni atšķaidīt kurpju smēri vai ACE drēbju balinātāju, taču kaut kā negribas sēdēt uz dīvāniņa un tērzēt ar gludekli. Iepūtu mutē vienu šļuku „eau de toilette”... Tagad patiešām prasās pēc viena aliņa, lai to pretīgo garšu aizskalotu projām. Bet, kad pirmais riebums pāriet, tad liekas pat garšīgs! Pa galvu sevišķi nedod, taču darīšana visai amizanta un, varētu pat teikt, ekstraordināra. <br /><br />Vēl jau var arī sapīpēties zāli (man gan mājās tāda lieta neglabājas, taču to nakts vidū varētu būt vieglāk sadabūt nekā alu), bet ar šiem izstrādājumiem ir jābūt ļoti uzmanīgam – štatos viens čalis bija sadomājies, ka autobusa vadоtājs ir terorists un apdraud Savienoto valstu prezidenta, kurš ir pagadījies tajā pašā autobusā, dzīvību. Beigu beigās, zāli pārpīpējies drosminieks esot centies pārņemt autobusa vadību... šitais joks viņam varētu maksāt desmit vai cik tur tos gadus cietumā. <br /><br />Taisnību sakot, arī alus var palīdzēt izstrādāt visādus brīnumus. Tā, piemēram, viens mans čoms diezgan skaisti pārdzēris jēgu, iedomвjies, ka ir Džeims Bonds un dodas slepenajā misijā. Pārējiem pirts pasākuma dalībniekiem bija ļoti jautri noskatīties, kā viņš mēģina savervēt sev asistenti no daiļā dzimuma pārstāvēm. (Piebildīšu, ka neviena tā arī nepieteicās) Jautri tad jautri, taču, kad Džeims Bonds paņēma savu somu un patiešām aizgвja savā misijā, vēsā rudens dienā ģērbies treniņbiksēs un apakškreklā... basām kājām pāri laukiem, cauri mežiem. Nākošajā rītā šamais esot pamodies savā guļammaisā pilnīgi nepazīstamā vietā šosejas malā. Vēlāk izrādījās, ka varonīgais orientierists bija nokātojis vairāk par divdesmit kilometriem, bet naidīgās valsts pretizlūkošanas dienesta darbinieki, spiegu meklējot, mērojuši Dievs vien zina cik reižu lielāku attālumu. Un tā līdz otrās dienas vēlai pēcpusdienai.<br /><br />Tas gan vēl nav nekas, salīdzinājumā ar divu zālpīpētāju ceļojumu no Rīgas uz Atēnām ar stopiem. Taisnības labad jāsaka, ka nākošajā dienā Kauņā abi tomēr atgājuši un nosprieduši, ka nav gluži labi perties cauri visai Austrumeiropai bez pases un zāles krājumiem kabatā. Kā viņiem izdevās šķērsot robežu abos virzienos bez pases, man tā īsti skaidrs nav, bet narkomāni un slepeno dienestu aģenti ne tādus vien brīnumus var dabūt gatavus. Lai viņiem veicas!<br /><br />Vai, cik skaisti! Kaut arī vairāk kā lapa ir pierakstīta ar pilnīgāko sviestu, savu solījumu būšu turējis, un „blogā” (godоgi sakot, man nav ne mazākās nojausmas, kas tas tāds par tundras iemītnieku, taču cilvēks, kurš piespieda uz nenoziedzīgu rīcību, diezgan bieži pieminēja šādu terminu) būšu ievietojis kaut ko jaunu.<br /><br />P.S. Odekolona garšu mutē neaizdzina pat puscitrons – tik vien bija kā neviena neapmeklēta pantomīmas izrāde. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:28157 2004-06-25T11:52:00 2004-06-25T11:52:00 2004-06-25T09:02:40Z 2004-06-25T09:02:40Z Cilvēks ir tik liels muļķis, cik gudrs viņš sev liekas. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:27839 2004-06-22T12:44:00 2004-06-22T12:44:00 2004-06-22T09:54:13Z 2004-06-22T09:54:13Z Vakar uzzināju, ka no man piemītošās kaites cilvēki mirt nemēdz, lai gan sevišķi patīkama un nenopietna tā vis nav. Nāksies vien jums mani kādu laiciņu vēl pieciest. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:27602 2004-06-22T12:38:00 2004-06-22T12:38:00 2004-06-22T09:52:40Z 2004-06-22T09:52:40Z Vakar lēnā garā studzierēju pa Grēcinieku ielu. Te, kur gadījies, kur ne, pieslēpo klāt viens naudas lasītājs, kas darbojas kopā ar kādu jaunkundzi, kura turpat blakus sēž uz kādas mājas trepītēm uz bliež vaļā ģitāras akordus, klāt piedziedot ko līdzīgu "Hammā, ļujā" (precīzi neatceros, taču nelīdzinājās nevienai no man zināmajām valodām).<br /><br />"Palīdziet nabaga muzikantiem!" šamais man saka, gan krievu mēlē.<br />"Zini," es viņam atbildu, "Nepalīdzēšu vis'... tāpēc, ka es arī tā māku, un vēl labāk."<br />"Nu, tad pierādi!" viņš mazliet izbrīnās, taču mēģina mani pieķert blefošanā.<br />"Katrā laikā!" es atbildu un jau speru soli vientuļās ģitāristes virzienā...<br />"Varbūt labāk vēlāk!" jaunais cilvēks mani attur no tālāka soļa.<br />"Vēlāk manis te vairs nebūs."<br />"Tas nekas... vēlāk."<br /><br />Sakiet man, ļaudis mīļie, no kā viņš tā sabīstījās? urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:27160 2004-06-21T12:09:00 2004-06-21T12:09:00 2004-06-21T09:21:29Z 2004-06-21T09:21:29Z Izrādās, ka es nemaz tik vienkārši neesmu nomērdējams - jau veselu nedēļu ārstiem tas nekādi nav izdevies! Patiesību sakot, mana dzīve šajā laikā ir pieņēmusi pavisam citu formu...<br /><br />Šobrīd apsveru savas nu jau mazliet čīkstošās gultas vietā iegādāties zārku. Vai kāds nezina, cik tāda manta maksā? urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:27103 2004-06-14T18:46:00 2004-06-14T18:46:00 2004-06-14T15:56:11Z 2004-06-14T15:56:11Z Šitais gan bija domāts kā atbilde uz Zanes komentāru, taču iznāca drusku pagaršs.<br /><br />Nesmejies par mirstošu cilvēku! Šitais gadījums vairāk izskatās pēc tāda, ka cilvēks savu veiksmes kausu ir paspējis izdzert, divas reizes ar dažādiem transporta līdzekļiem izmetot salto uz asfalta un paliekot bez skrambiņas, lielā steigā skrienot lejā pa kāpnēm noveļoties efektīgā stilā un tiekot cauri ar mazliet pastieptu potīti... Nu jau kādus piecus gadus nebiju slimojis, ja neskaita ūdeni ceļgalā pirms pusotra gada, kas varot piemesties tikai tādiem cilvēku sugas īpatņiem, vārda vistiešākajā nozīmē, kāds esmu es.<br /><br /><a name="cutid1"></a>Katrā gadījumā, ja nu es pa kādu brīdi ņemu un atdodu savu dvēseli tam, kas nu viņu ir gatavs ņemt pretī, jebšu, tautas valodā runājot, nosprāgstu, uz mana kapa TIKAI SARKANAS ROZES (tās ir manas mīļākās puķes).<br /><br />Ak, jā! Gandrīz aizmirsu paziņot, ka nevajag spēlēt tās sērīgās čīgātāju dziesmeles, kuras pavada neapšaubāmas nekvalitātes sintezatora īdēšana, laiku pa laikam pievienojoties mācītāja dobjajam basam! Nevajag! Labāk atskaņojiet Led Zeppelin "Stairway to Heaven", Queen "Bohemian Rapsody" un "Too Much Love Will Kill You", kā arī "No One But You" un pietiek. Tālāk bēru mielastā jau var uzlaist kaut ko roķīgāku, lai vecās tantes negaudotu par jau smirdēt sākušajām miesām, bet patiesā sašutumā dotos pie jaunākās paaudzes (kas gan tikai izpilda aizgājēja gribu) lamāties. Vismaz piemirsīsies skumjas (bet varbūt gluži otrādi - mazliet mazinās viņu sajūsmu par "tā pastulbā jaunekļa" nozušanu no viņu acu skatieniem).<br /><br />Kas ir ļoti būtiski - zārkā līdzi ielikt pāris pudelītes Tērvetes "Senču" aliņa, lai stāvot garajā rindā pie Paradīzes vai Elles vārtiem (kas zina, cik attīstīta birokrātija tur ir), nekalstu mute. Jādomā, ka alus dārzi, kur pasēdēt un laiku pakavēt tur arī nav, lai gan visādi gudri un citādi cienījami cilvēki jau ir aizgājuši viņā saulē... kas zina, varbūt šo to ir sadomājuši. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:26663 2004-06-14T18:13:00 2004-06-14T18:13:00 2004-06-14T15:23:50Z 2004-06-14T15:23:50Z Šodien maķenīt sapīku - aizstudzierēju pie viena ārsta, bet šamais pasaka, ka viņš man neko nevarot līdzēt, lai jaunais cilvēks dodas pie neirologa... tiesa, tādi simptomi var būt arī nodzertu aknu vai pārtecinātu nieru gadījumos.<br /><br />Gribēju jau pierakstīties pie pataloganatoma, taču reģistratūrā uz mani paskatījās diezgan šķību aci par tādiem izteicieniem. Nekas, gan vēl sarunāšu ar Medicīnas Vēstures muzeja direktoru (tas tāds puslīdz savējais), lai pieņem mani darbā par dzīvo eksponātu.<br /><br />Kas zina, varbūt šitais ir mans pēdējais ieraksts šajā dienasgrāmatā... ja gadījumā kas, aizlūdziet par manu grēcīgo dvēseli! urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:26532 2004-06-12T13:12:00 2004-06-12T13:12:00 2004-06-12T10:23:13Z 2004-06-12T10:23:13Z Šodien mierīgā garā dodos garām Esplanādei. It kā pats par sevi nevienu neinteresējošs fakts, un tā tam arī būtu jābūt, jo runa šoreiz iet par pavisam ko citu. <br /><br />Tātad, vairāk vai mazāk cienījamam latviešu dzejniekam Rainim jeb Džonijam Pliekšānam acu priekšā uzstutēts kāda visai dīvaina un sarūsējusi cisterna. Loģiski padomājot, visi ceļi aizved pie modernās mākslas. Ja tas tā patiešām arī ir, tad man ir tikai divi secinājumi - vai nu modernā māksla nepavisam nav māksla vai arī es no mākslas vispār neko nejēdzu. <br /><br />Patiesībai tuvi varētu būt abi pieņēmumi vienlaicīgi, jo nekad neesmu sevi uzskatījis par cilvēku, kurš labi orientējas ar mākslu saistītajos jautājumos. Kritiķis gan es esmu labs, jo, lai kritizētu, sevišķas zināšanas nepieciešamas nav, tikai dūša un liela mute, ja tā varētu izteikties.<br /><br />JAUTĀJUMS - kas tas ir par zvēru tur Esplanādē? urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:26268 2004-06-08T17:44:00 2004-06-08T17:44:00 2004-06-08T14:47:55Z 2004-06-08T14:47:55Z Vakar tiku pie šitamā aparāta. Šodien varu klidzināt laimīgs. Nez' vai kaimiņi arī ir laimīgi? Bišķi jau troksnis no tā aparāta nāk. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:25866 2004-06-07T14:23:00 2004-06-07T14:23:00 2004-06-07T11:28:05Z 2004-06-07T11:28:05Z Vakar, kad izgāju no Skonto stadiona, biju pārliecināts, ka Latvija uzvarēja baidžāņus ar 2:1. Šodien klausos ziņās, ka rezultāts tomēr ir neizšķirts!<br /><br />Pa kuru laiku viņi tos otros vārtus iesita, man tā arī nav skaidrs. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:25706 2004-06-06T20:11:00 2004-06-06T20:11:00 2004-06-06T17:15:59Z 2004-06-06T17:15:59Z Šodien aizstaigāju līdz futbolam... ziniet ko? Tajā Skonto stadionā ne velna nevar redzēt - visu laiku jābļaustās utt.utjpr. <br /><br />Atkārtojumus arī nerāda... kāda jēga vispār uz turieni iet? urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:25429 2004-06-05T17:50:00 2004-06-05T17:50:00 2004-06-05T14:51:13Z 2004-06-05T14:51:13Z Šovakar it kā būtu īstais laiks ieiet pirtī vai vismaz aizčāpot nopeldēties, taču ne man pirts, ne vienam peldēties iet gribas. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:25153 2004-06-05T16:28:00 2004-06-05T16:28:00 2004-06-05T13:34:25Z 2004-06-05T13:34:25Z Pagājušo vasaru nostaigāju bez saules acenēm, jo nekādi nespēju atrast tādas, kādas es gribu. Šodien izdomāju, ka pie maniem brūnajiem matiem tīri labi piestāvētu arī brūnas saulenes (visu laiku gribēju taisnstūrainas ar sudrabainu rāmīti un spoguļstikliem), un nopirku.<br /><br />Kā izrādījās, šamajām ir arī neliels hameleona efekts... bet nu miers ar to - tagad vismaz saulē oces nažylbs. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:24896 2004-06-05T16:26:00 2004-06-05T16:26:00 2004-06-05T13:30:52Z 2004-06-05T13:30:52Z Es jau zināju, ka esmu cilvēks ar īpašām vajadzībām... šodien izdomāju, ka man tomēr nenāktu par ļaunu iegādāties elektrisko rakstāmmašīnu.<br /><br />Tad nu tā, ja kādam ir aizķērusies šāda lieta (obligāti, ar latviešu šriftu), rakstiet man uz e-pastu: dzintarsh@one.lv<br /><br />Tā ja. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:24655 2004-06-03T09:55:00 2004-06-03T09:55:00 2004-06-03T06:58:07Z 2004-06-03T06:58:07Z Jo vairāk cilvēkam ir naudas, jo lielāka iespēja to nejēdzīgi izmantot. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:24565 2004-05-29T22:35:00 2004-05-29T22:35:00 2004-05-29T19:40:38Z 2004-05-29T19:40:38Z Šodien kaut kāds pilnīgākais sviests sanāca - jau iepriekšējā vakarā sarunāju lietišķu tikšanos sestdienas rīta pusē... protams, mājās mazliet aizķeros, kā rezultātā cauri pilsētai nācās "zemu lidot", jo kavēties man diez ko nepatīk. Beigu beigās, ierodos ar tikai divu minūšu teorētisku nokavēšanos. Kāpēc teorētisku? Tāpēc, ka praktiski biju ieradies daudz ātrāk, jo mans sarunas biedrs mājās bija aizķēries vēl ilgāk nekā es. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:24134 2004-05-29T22:05:00 2004-05-29T22:05:00 2004-05-29T19:10:30Z 2004-05-29T19:10:30Z Pašam nezinot kā, mana dvēsele šobrīd ir tā noreibusi, it kā būtu piedzērusies... varbūt ir lietas, kas cilvēku reibina vēl vairāk nekā alkohols? urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:23947 2004-05-27T19:52:00 2004-05-27T19:52:00 2004-05-27T16:55:03Z 2004-05-27T16:55:03Z Lai pievērstu bērnu un jauniešu uzmanību drošai braukšanai uz ielām, sākoties siltajiem vasaras mēnešiem, rallijs ”Kurzeme” un Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija jūnijā un jūlijā rīko informatīvu pasākumu un sacensību seriālu bērniem „Bērnu rallijs „Kurzeme””. Pirmais sacensību posms notiks vispasaules bērnu aizsardzības dienā 1. jūnijā Liepājā, bet turpmākie posmi citās Kurzemes pilsētās – Ventspilī, Kuldīgā, Talsos un Saldū.<br /><br /><a name="cutid1"></a>Sākoties siltajam laikam, arvien vairāk ielās parādās bērni ar velosipēdiem. Diemžēl jāatzīst, ka velosipēdisti ir vieni no neaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem, un satiksmes negadījumos sekas vienmēr ir ļoti smagas. Tajā pat laikā nevar nepamanīt, ka liela daļa velosipēdistu, t.sk. bērni, bieži neievēro satiksmes noteikumus, un paši rada iespēju notikt avārijai.<br /><br />Lai aktualizētu šos jautājumus un informētu bērnus par drošas braukšanas principiem uz ielām un ceļiem, katrā Kurzemes rajonā tiek plānots vienas dienas pasākums un sacensības bērniem vecumā no 6 līdz 14 gadiem.<br /><br />Sacensību dalībniekiem būs jāatbild uz organizatoru sagatavotajiem jautājumiem par ceļu satiksmes noteikumiem un autoralliju, savukārt sacensību otrajā un trešajā posmā dalībniekiem vajadzēs izbraukt velo un radiovadāmo modeļu veiklības trasi, kas būs izlikta uz asfalta seguma. Bērniem ar uzdevumiem galā tikt palīdzēs divi jauni satiksmes dalībnieki – zaķis un ķengurs.<br /><br />Sacensības notiks trīs vecuma grupās – no 6 līdz 7 gadiem, 8 – 10 gadiem un 11 – 14 gadiem. Trīs katras vecuma grupas veiksmīgākie dalībnieki no katras atlases kārtas tiks uzaicināti piedalīties superfinālā Liepājā 10. jūlijā – starptautiskā autorallija ”Kurzeme” otrajā dienā tieši pie autosportistu finiša estakādes. Apbalvojumus bērnu rallija ”Kurzeme” uzvarētājiem pasniegs autorallija ”Kurzeme” uzvarētāji apbalvošanas ceremonijas laikā sestdienas vakarā pie ”Latvijas Pirmās Rokkafejnīcas” Liepājā.<br /><br />Pirmā bērnu rallija ”Kurzeme” posma starts tiks dots 1. jūnijā Liepājā pie lielveikala ”Rietumu Centrs” plkst. 11.00. Pirmā posma uzvarētāju paziņošana un apbalvošana notiks ap plkst. 14:00.<br /><br />Ar velosipēdiem un radiovadāmajiem auto dalībniekus nodrošinās sacensību rīkotājs, taču katrs var ierasties arī ar savu velosipēdu.<br /><br />Ātrums nav galvenais<br /><br />Atšķirībā no autorallija, kad ātrumposmos ir jāveic pēc iespējas ātrāk, bērnu rallijā ”Kurzeme” svarīgākais ir būt precīzam. Jo vairāk šķēršļu tiks pareizi apbraukti, jo vairāk punktu katrs sacensību dalībnieks saņems. Kā zināms, liela daļa avāriju uz ielām notiek tieši pārāk liela ātruma dēļ, tāpēc sacensību mērķis ir nākotnes autovadītājos ieaudzināt citus ceļu kultūras principus. Uzvarējis būs tas, kuram būs visvairāk punktu.<br /><br />”Rallijā ir daudz kopīga ar ikdienas satiksmi. Ātrums ir tikai viens no faktoriem, lai uzvarētu rallijā. Svarīgi ir nobraukt precīzi, pa ceļu, pa pareizo trajektoriju. Līdzīgi ir arī uz ielas – lai nonāktu līdz gala mērķim, ir jābrauc pēc visiem zināmiem noteikumiem,” uzskata Viktors Lebedevs, autorallists no Liepājas, kas pēdējā Latvijas čempionāta posmā izcīnīja trešo vietu. Sacensību norises vietā klātienē varēs aplūkot arī viņa sporta automašīnu Mitsubishi Lancer Evo.<br /><br />Sacensību kalendārs:<br />Liepāja, 2004.gada 1. jūnijs<br />Ventspils, 2004. gada 19. jūnijs<br />Saldus, 2004. gada 20. jūnijs<br />Talsi, 2004. gada 3. jūlijs<br />Kuldīga, 2004. gada 4. jūlijs<br /><br />Superfināls – Liepāja, 2004. gada 10. jūlijā urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:23765 2004-05-26T12:26:00 2004-05-26T12:26:00 2004-05-26T09:30:00Z 2004-05-26T09:30:00Z Par manu dziesmu nu ir kļuvusi nezinu kā dziedātā, bet "Stand by me". Jau pusotru nedēļu to dziedu, ejot pa ielu. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:23424 2004-05-26T12:06:00 2004-05-26T12:06:00 2004-05-26T09:09:35Z 2004-05-26T09:09:35Z Es nekad nedzeru... tikai iztukšoju attaisītās alkoholisko dzērienu pudeles... vai arī kastes. urn:lj:klab.lv:atom1:dzintars:23145 2004-05-26T12:01:00 2004-05-26T12:01:00 2004-05-26T09:04:29Z 2004-05-26T09:04:29Z Vai kāds man varētu pateikt, kas šodien ir pa dienu? Man nav ne mazākās nojausmas... zinu tikai to, ka šodien ir jāatdod smokings...