dzimusibrivibai's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 15 most recent journal entries recorded in dzimusibrivibai's LiveJournal:

    Thursday, May 18th, 2017
    4:01 pm
    skumjas. un tukšums. liels lies tukšums. ja ļoti lūz - atbildes nāk. reizēm neiedomājamos veidos, bet atnāk. un pēc abildēm ir tukšums. vairāk man nav ko teikt
    Sunday, May 14th, 2017
    8:46 am
    atklāta tieksme pēc alko
    8:41 am
    pamodos ar izaicinājumu. beidzot mainīt dzīvi uz tadu kā man patiktu, nevis turpināt dzīvot savā neērtajā komforta zonā. no rītdienas. šodien plāna sastādīšana jaunām privičkām. visu apdomāju būs baigi sevijālauž, jo komforta zonā dzīvoju gandrīz 30mit gadus. bet man riebjas mana komforta zona un to radīja mani vecāki. ir laiks izplest robežas. zinu, ka tas būs baigi grūti. bet, vai nu tagad - vai nekad.
    Saturday, May 13th, 2017
    7:22 pm
    līdzatkarība vai patiesa mīlestība? kā atšķirt
    2:37 pm
    pie velna, kur ir iegrūstas tās plaķenes?
    2:34 pm
    un tomēr man šķiet, ka viss notiek kaut kāda iemesla dēļ. šodien man pēc tā telefona zvana sākās trauksme, nevarēju nodzīt ar smēķēšanu. beigās atlaidos gultā, iegrimu trauksmē, atlaidu domas un pavisam pēkšņi atmiņā uzpeldēja sen aizmirsta, sen neaktuāla diena, kad piekapājos tā ka par pastrādāto mani zemapziņā vēl joprojām vajāja kauns. šodien izdevās atlaist.
    2:32 pm
    šodien strādāšu naktī. man reizēm naktīs labāk patīk. un domas savādākas var izdomāt naktīs. reizēm es neeju gulēt, lai attālinātu rīta pienākšanu un jaunas dienas sākšanos. mani biedē nepazīstamais un nekad jau nevar zināt kāda būs nākošā diena.
    2:29 pm
    nu vot tā. klususms visu laiku, pēkšņi šodien mistisks telefona zvans, nevarēju saprast ko runā. balss viņam pilnīgi nepazīstama un aizsmakusi likās. tad viņs nosauca savu vārdu, es sapriecājos, bet tad saruna pārtrūka. zvanīju, bet saruna tika atienota pēc viena signāla. nosūtīju sms. un tagad atkal klusums
    Wednesday, May 10th, 2017
    11:43 pm
    un man gribas aurot Dievam un Dzīvei - vai reiz nu nepietiks sāpju? vai es beidzot varu padzīvot mierā?
    11:31 pm
    trauksme
    pamazām mani pārņem arvien stiprāk. bija ok. bet tad ka melni pirksti sāk ložņāt ap manu dvēseli, ietinot visu arvien vairāk un vairāk melnā palagā. Un tad es esmu trauksmes varā. un neko nevaru padarīt. šoreiz iemesls ir viņš. tik ļoti cerēju ka būs ok, pat noticēju. Un tagad viņs ir pazudis. viņam neizdevās. un man ļoti žēl. man šķiet es jūtu viņa dvēseles sāpes, tās ir tik stipras, ka viņs nevarēja tās pārvarēt dzīvojot realitātē. un izmainīja realitāti. jeb atgriezās savā komforta zonā, lai cik šausmīga tā nebūtu. viņs toreiz teica - būsim draugi, es sāku jaunu dzīvi un labprāt būtu tavs draugs. un es teicu jā. bet tad kaut kas iekš viņā notika, es redzēju viņš cinījās, līdz padevās. par draudzību aizmirsa. un man sāp. kaut gan tā ir mana komforta zona - mani vienmēr piekāš. es ilgi nevienam nebiju atvērusies tīri draudzības ziņa nerunājot par mīlestību, tagad es to izdarīju un tiku piekāsta. un man ir trauksme.
    Saturday, May 6th, 2017
    11:13 pm
    man ir dzīves plāns. ar rītu sāku realizēt. nu pirmkārt maksimāla atbrīvošanās no pagātnes - visi darba līgumi un tamlīdzīgi bumāgi pazudīs uz neatgriešanos. tā nebija mana pagātne. ir laiks sākt SAVU dzīvi
    1:53 pm
    par traku. viņi atbrauca tikai pāris dienas atpakaļ, māsa ar ģimeni, bralis, lai brīvdienas pavadītu ar vecākiem un mani (man gan tā nešķiet un nemaz tas neapbēdina). es varētu arī nebūt, lai gan esmu viena no tās ģimenes. bet vēl svešākus cilvēkus man grūti atrast. es nevaru saprast kā es varēju piedzimt tik atšķirīga, tik atšķirīgu izturēšanos un domu gājienu. Un vispār man dzīves jēga cita un redzu es savādāk neka viņi. šorīt pamodos dusmīga. nesapratu, no kurienes dusmas, bet vnk par daudz laika esmu pavadījusi ar sev svešiem, skaļiem cilvēkiem. viņi joko un smejas, bet man nešķiet , ka tie ir joki. viņi ir skaļi(reizēm varbūt pārspīlēti), jautrība liekas uzspēlēta. es nolienu savā vienistabniekā un ilgojos pēc mājiņas mežainā apvidu.
    kas es esmu un kāpēc es esmu?
    12:44 am
    Kāpēc cilvēki, lai kādu piedabūtu līst iekšā viņu ticībā, draud ar elli pēc nāves? Mana dzīve ir bijusi petiekoši ellīga, lai tas mani nesatrauktu. Ja jau viņu Dievs ir labs un mīl visus, tad kāda velna pēc viņš mani(savu bērnu) lai grūstu ellē? Nu nē, man tādi Dievi neder. Paliku pie secinājuma, ka mans Dievs ir Mīlestība
    12:23 am
    nu ir jau viena grupa, kur es varu būt es pati. mani priecē. mīlu trešdienas...
    12:15 am
    Reizēm šķiet piedzimu ne tai laika, ne vietā. Nekad neesmu iederējusies šajā pasaulē - ne savā ģimenē, ne skolā, ne vispār apkārtējā sabiedrībā. Es sēžu un skatos un nevaru saprast ko man te darīt. Es it kā neesmu viens no apkārtējiem. kaut kas cits darbojas manā galvā, manā sapratnē. Un es nesaprotu viņus visus apkārt.
    Izvēle viena - personīgā izaugsme. Izskatās es pati sevi nepazīstu. Vajag rakt dziļāk, sameklēt to sākumu, savu īsteno būtību un saprast manas savādās būtības jēgu un vajadzību šīs zemes virsū.
About Sviesta Ciba