dziivesprieks

Vai tā nav kaut kāda likteņa ironija, vai arī joks, ko dzīve ar mani izspēlēja, ka brīdī, kad es jau gandrīz pilnībā biju atbrīvojies no nevēlamām jūtām un emocijām un jau biju gatavs uzsākt jaunu dzīvi, vienā naktī parādās, atvainojiet par izteicienu, stulbs sapnis, kurās , protams, piepildās manas viskvēlāk lolotā vēlme attiecībās ar konkrētu cilvēki, vēlme, kas reālajā dzīvē dažādu objektīvu, saprātīgu un pašsaprotamu iemeslu dēļ pašlaik nav un iespējams, ka arī nekad nebūs iespējama. Protams, es pamodos visnepiemērotākajā mirklī, visu dienu aizvadīju ar pamatīgu devu vilšanās sajūtas, un atkal jāuzsāk šis nepatīkamais, bet nepieciešamais ceļš, lai atbrīvotos no šīm nu jau kārtējo reizi iegūtajām viltus ilūzijām, un atgūtu tik ļoti kāroto sirdsmieru un harmoniju.