Jau kuro dienu jūsmoju par gaisotni, kas valda ārā: kokiem zari ir pilni ar zaļām lapām, gaiss ir patīkami silts, bet vislabākais ir pēc lietus, kad var labi izostīt svaigo zāli un lapas. Bet kaut kā pietrukst. Ak jā, iztrūkst eksāmenu laika trauksmainums un stresiņš, kas ap šo gada laiku ir mani pavadījis pēdējos piecpadsmit gadus. Laikam aizvakar gāju no darba mājās un tieši pirms tam bija lijis lietus, un es sajutu šo pazīstamo smaržu un uzreiz atcerējos, kā pirms dažiem gadiem ar uzvalku mugurā devos uz skolu, galvā cenšoties atcerēties visu, ko iepriekšējā dienā biju mācījies. Vēl atcerējos reizes, kad gāju uz skolu pēc liecībām vai arī, kad bija jānokārto pēdējās lietas skolā, un pēc tam 3 mēneši brīvi. Patīkamas atmiņas, bet tagad ir tīri ok. Tagad ir jauna situācija, jauni iespaidi un emocijas. Jāizdzīvo un jāizbauda viss, ko dzīve mums dod, lai arī kas tas būtu. Nu vismaz jācenšās. :)
P.s. Rītdien solot dienu bez nokrišņiem. Jauki, būs forša futbola spēlēšana. :)