dziivesprieks

Šodien, pēc n-to gadu pārtraukuma, noskatījos kādu klasiskā Disneja tipa animācijas filmu, kur ir karaļvalstis, maģija, dziedāšana utt. Nemaz neatceros, kad es šāda tipa filmu iepriekšējo reizi būtu skatījies, laikam agrā bērnībā, tāpēc, skatoties šo "multeni", bija neparastas, bet tajā pat laikā kaut kad sen sen piedzīvotas sajūtas. Nekāda tāda īpaša multenē ("Tangled") nebija, taču guvu daudz pozitīvisma. Pat ļaunā tante likās pārlieku jauka un pieklājīga.
Tagad man ir iesnu un aizpampušā fāze, tā parasti ir viena no pēdējām manā atveseļošanās gaitā. Cerams, ka drīz būšu atkal vesels.

Tik dīvaina sajūta, ka visu nedēļu esmu pavadījis mājās slimodams. Gandrīz jau biju aizmirsis, kāda noskaņa ir piektdienu pēcpusdienās, kad ārā zem loga veidojas sastrēgumi, virtuvē griežas veļasmašīna. Beidzot noskatījos visus seriālus un raidījumus, kurus pirms tam laika trūkuma dēļ nebija iespējams noskatīties. Bet visu vajag ar mēru. Jau jūtu, ka mājās ir sēdēts gana, vēlos atkal tikt nodarbināts. Vismaz labi, ka man tāds darbs, kuru varu veikt arī no mājām, tādējādi galīgi nekrītu ārā no aprites.
P.s. Lai svētīts tas cilvēks, kurš atklāja piparmētru dziedinošās spējas. Tagad sēžu un kaifoju, elpodams piparmētru eļļas inhalācijas. Efekts ir momentāns, jau pēc 4. ieelpas jūtu, kā deguns sāk attīrīties.