dziivesprieks

"Lay down
Your sweet and weary head
Night is falling
You've come to journey's end
Sleep now
And dream of the ones who came before
They are calling
From across the distant shore"...

Burvīga dziesma, kuras pavadībā labprāt dodos sapņu plašumos.

Arlabunakti!

Nav man miera šodien, sajūta tāda, itkā man kaut kas trūktu, bet kas tieši, to nevar pateikt. Esmu izklaidīgs, darbā neko prātīgu neesmu izdarījis, jo domas lidinās kaut kur citur, lidinās ap... nu dīvani, pirmo reizi man tā, ka nevaru noteikt cēloni. Viss sākās no vakardienas, kad redzēju filmu "Trons:Mantojums". Bet filmā taču nekā tāda nebija, tik vien kā smuki skati. Ne tur kāds mīlas stāsts, ne dziļš vēstījums, un tomēr es vairākas reizes šodien pieķēru sevi skatamies filmas treilerus un domājam par to filmu. Agrāk man tā 8 vai cik bitu mūzika krita uz nerviem, tagad es klausos filmas skaņu celiņu vairākas reizes pēc kārtas, un nevaru apstāties. Dīvaini.
Beigšu šo ziņu, un uzlikšu šodien jau padsmit reizes dzirdēto Daft Punk "Derezzed".