dziivesprieks

Šodien neizdevās viss kā iecerēts: es šodien sajutu vilšanos, kā arī tiku aizvainots, laiks ārā arī nav nekāds smaidu raisošs - ir vairāk kā nepieciešams, lai norakstītu šo dienu kā neizdevušos, un sāktu par to gruzīties. Agrāk es būtu tā darījis, bet ne tagad.
Es pirms kāda laika dzirdēju kādu gudru cilvēku sakām, ka viss dzīvē notiekošais ir lielā mērā atkarīgs no paša cilvēka nostājas. Notikums pats par sevi ir "bezkrāsains", to krāsu vai toni piešķiram mēs paši ar savām domām, emocijām un nostāju. Ar sevi esmu novērojis, ka bieži vien manu noskaņu nosaka mirkļa emocijas, instinkti, piemēram, ja man kaut kas neizdodas, tad es izrādu neapmierinātību, ir bijusi kāda neveikla situācija, es jūtos neērti un pēc tam ilgu laiku nevaru šīs nepatīkamās atmiņas aizmirst. Iespējams, kāds uzskata, ka tā ir normāla parādība, ka tāds nu tas cilvēks ir, un ar to ir jāsadzīvo. Bet tā nav, galvenais ir nepieļaut, ka šīs mirkļa emocijas ņem virsroku, mēģinot vispirms iepauzēt, kā arī radušos situāciju izanalizējot, liekot akcentu nevis uz šīm sākotnējām emocijām, kas rada nepatīkamo sajūtu, bet gan mēģināt saskatīt kaut ko tādu, no kā var gūt kādu labumu. Esmu pārliecināts, ka no katras nepatīkamās sitācijas, var paņemt kaut ko labu, vajag tikai mazināt mirkļa emociju ietekmi. Man šodien nezidevās izdarīt konkrētu lietu: nekas, es tagad zinu, kas man neizdodas, un rītdien varēšu veltīt laiku, lai šo problēmu atrisinātu. Man šodien kāds sagādāja vilšanos - būs mācība mazāk paļauties uz citiem, vairāk uz sevi. Es tiku aizvainots - varizpētīt, kādi ir šī aizvainojuma cēloņi, un kas ir jādara, lai turpmāk no šāda aizvainojuma izvairītos. Ārā ir drūms laiks - kāds laiks ir, tāds ir, jāmeklē prieka avoti citur. Jā, šādu pieeju piekopt nesanāk vienā piegājienā, bet ir jāatcerās, ka viegli nāk, tas viegli iet. Galvenais ir nepadoties un ticēt tam, ka viss izdosies.