urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananiidzhananiidzhananiidzhananiidzhananii@inbox.lvdzhananii2007-04-15T17:04:47Z2007-04-15T17:04:47Zurn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:66332007-04-15T20:01:002007-04-15T20:01:002007-04-15T17:04:47Z2007-04-15T17:04:47ZTik daudz domāju par dzīves jēgu. Kurš gan pateiks, kas tā ir? Varbūt kāds pateiks, cik ļoti ir jāizmaina sevi lai atrastos tanī punktā, tanī vienā, tikai vienā, cilvēcīgā punktā?urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:62712007-01-11T12:17:002007-01-11T12:17:002007-01-11T10:17:59Z2007-01-11T10:17:59Z``Cilvēkā ir apslēptas visas Visuma enerģijas. Viņā ir radīšanas un postīšanas, šaubu un ticības enerģijas. Cilvēks- tā ir Dieva izpausme dažādās hipostāzēs visos esības līmeņos.`` <br /><br />ko es domāju toreiz to rakstot?<br />tiešām neatceros.urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:61302006-11-23T20:15:002006-11-23T20:15:002006-11-23T18:22:18Z2006-11-23T18:22:18ZNogurums. Neticība. Izmisums. Un tad klusums. Dziļš, dziļš klusums. Jo tikai tad tu vari sadzirdēt. Jo tikai tad tu vari saredzēt. Es gribu vēl lielāku klusumu. Vēl dziļāku klusumu. Lai nekad vairs nesajustu izmisumu.<br />Es gribu baltu sniegu. Sevī.urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:55982006-10-27T10:53:002006-10-27T10:53:002006-10-27T07:55:55Z2006-10-27T07:55:55ZZvaigznītes, viena pie otras iedegas. Acu kaktiņos. Tad, kad Tu smaidi!urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:47872006-10-25T11:34:002006-10-25T11:34:002006-10-25T08:42:31Z2006-10-25T08:42:31ZTāds ieskrējiens! Tad paleciens. Īss, mirklīgs lidojums. Un laikam likumsakarīgi..kritiens. Un tad tu raudi. Tu gribi izraudaat visu un izvemt. <br />Jautaajums ir mūžvecs. Vai tu gribeesi veel skriet, krist un raudaat? Vai uzdrošināsies?urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:42782006-08-05T09:02:002006-08-05T09:02:002006-08-05T06:05:02Z2006-08-05T06:05:02ZKaut kas kut. Tik dziļi iekšā. Kā man patīk šī sajūta! Tas pat nav prieks, tā nav labsajūta, tas ir kaut kas dziļāks, ko var tikai apjaust:)urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:39822006-08-03T22:41:002006-08-03T22:41:002006-08-03T19:43:35Z2006-08-03T19:43:35ZVieglums, kas rodas no izkristalizējušās domas:) Prieks, kas rodas to izjūtot. Noreibums, kas rodas par to iedomājoties:)urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:35912006-08-02T10:41:002006-08-02T10:41:002007-01-11T10:23:00Z2007-01-11T10:23:00ZSalasīt un salikt visus drakonus kastē. Sagludināt un salikt visas drēbes skapī. Izmazgāt un sakārtot visas domas galvā. Aizdegt sveci.<br /><br />Un tad es tāds tīrs un kārtīgs, nopietns un svinīgs iešu. Varbūt tad es redzēšu skaidrāk, varbūt tad manī būs vietas vairāk, varbūt tad mēs abi ar Dievu, viens otru pamanīsim.urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:34952006-07-31T22:18:002006-07-31T22:18:002006-07-31T19:19:16Z2006-07-31T19:19:16ZJa tu vari iztikt. Tad iztiec!urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:24242006-07-29T16:50:002006-07-29T16:50:002006-07-29T13:52:03Z2006-07-29T13:52:03Z!!!<br />Gadījās kaut kas neparasts! Es redzēju kā kāda lieta izgaist. Manā acu priekšā. Un vēl dīvainākas bija manas domas šinī mirklī. Es domāju- ja kas tik mistiski var izgaist, tad kāpēc kas tik pat mistiski nevarētu arī parādīties? Sāku ticēt misērijām:)<br /><br />Laikam ar mani viss vairs nav kārtībā:)))<br />m?urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:21802006-07-29T09:16:002006-07-29T09:16:002006-10-16T05:36:22Z2006-10-16T05:36:22ZBrokastis!!! Nemaz tik ilgi nebija jāgaida. Te nu viņas bija. Maizītes ar šokolādes krēmu, pavisam vienkārši sasmērētas un salipinātas kopā. Bija labās:) Mans bērns!urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:18872006-07-26T11:16:002006-07-26T11:16:002006-07-27T19:02:27Z2006-07-27T19:02:27ZIr tāda dīvaina sajūta. Kāds, vai es pati esmu sevi iegriezusi kā vilciņu. Un tagad tas ritinās arvien lēnāk. Arvien mazāk tev vajag. Tu ej arvien lēnāk. Tu redzi visu lēnām ejam savu gaitu. Lēnām skaties. Lēnām smaidi. Un lēnām raudi.<br />Kas būs, kad tas apstāsies?urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:16542006-07-25T15:19:002006-07-25T15:19:002006-07-25T12:26:16Z2006-07-25T12:26:16ZNeskaitāmas mūžības mani šķir no tevis. Nepārbrienami lauki. Nepārejami lauki. Salti un augsti kalni. Aizas, kuras es neprotu šķērsot. Ūdeņi, kuriem man nav spēka tikt pāri. Neizdibināmi ceļi, kuros es arvien un arvien apmaldos.<br />Tam nepietiks ar vienu dzīvi. Tam nepietiks ar mani visu.urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:14672006-07-24T20:52:002006-07-24T20:52:002006-07-24T17:56:34Z2006-07-24T17:56:34Z(Markam negaršo siers)<br />- Nāc, Mark, ieēd, garšīgs siers!<br />- es neēdu sieru.<br />- kāpēc Tu neēd sieru?<br />- tāpēc, ka es jau neesmu pele!urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:10702006-07-23T17:38:002006-07-23T17:38:002006-07-23T14:43:34Z2006-07-23T14:43:34ZIzdzirdēju un Iemīlējos:)<br /><br />Saule kāpa mazgāties(i)<br />No rītiņa avotā(i)<br /><br />Mēnestiņš skatījās(i)<br />Pār naksniņas paladziņu<br /><br />Abi divi nemanīja<br />Ka viens otra sirdī bija<br /><br />Kad tie abi satiksies(i)<br />Simtiem zvaigžņu uzdegsies(i)urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:8162006-07-22T20:11:002006-07-22T20:11:002006-07-22T17:17:32Z2006-07-22T17:17:32ZPilna Diena. <br />Emocijas. Daudz saules. Silti. Jūties gaidīts. Nesteidzies. Mīli. Smaidi no noguruma.urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:6632006-07-20T23:43:002006-07-20T23:43:002006-07-20T20:47:24Z2006-07-20T20:47:24ZAtminējos kādu mirkli. <br />Mēs no kaut kurienes nācām. Rokās sadevušies. Abpusējs miers un dziļa harmonija. Mēs pat elpojam vienā ritmā. Un tad Viņš apstājas, paskatās uz mani ar neatkārtojamu skatienu un saka- Mammu! Tu esi Kaija!!!urn:lj:klab.lv:atom1:dzhananii:4662006-07-19T11:20:002006-07-19T11:20:002006-10-16T05:37:49Z2006-10-16T05:37:49ZDiena. Mana.