| 11:16a |
Ir tāda dīvaina sajūta. Kāds, vai es pati esmu sevi iegriezusi kā vilciņu. Un tagad tas ritinās arvien lēnāk. Arvien mazāk tev vajag. Tu ej arvien lēnāk. Tu redzi visu lēnām ejam savu gaitu. Lēnām skaties. Lēnām smaidi. Un lēnām raudi.
Kas būs, kad tas apstāsies? |