|
|
|
Februāris 14., 2005
16:53 - smaids....
aarpus pilseetas....sniegots mezhs un sleepes...klusums.... silti izkurinaata pirts....salds miegs....un skaists riits... ierastaa sirds un maajas pilseetas ikdienas kaartiiba.
Shii dziive...ir nosleepumaina, bet tomeer skaista. Ja kaads man veel pirms kaadaam piecaam dienaam buutu teicis, ka buushu tajaa pilseetaa, kur biju sveetdien....es tak teiktu, ka tam cilveekam nav visi maajaas. Man tas vienkaarshi liktos neiespeejami. Ir lietas, kas naak, kad nemaz negaidi... Kaut arii nieka mirklis,bet tomeer skaisti un vienkaarshi.... kaa kriitosha zvaigzne. Patiesiibaa vakardiena ir maza daljinja no taa, kas reiz domaas jau ir izdomaats un izsapnjots.... taapeec taa vien gribas vaicaat - vai tieshaam tas viss, ko domaas radam, kaadreiz piepildiisies? Ir lietas, par kuraam arii tagad teiktu - tas nav iespeejams.... jo tas nav atkariigs tikai no manis....un arii ne no vinja...
Bet lai kaa arii buutu - sirds un dveesele ir samiiljota. Un arii darbaa shodien sirsninjota diena. man tagad kaklaa karaajas sirde, uz kuras rakstiits: "Miilestiibai piemiit lielaakais speeks, kaads vien var buut."
|
17:04 - :))
Tikko konstateeju, ka ieprieksheejais ieraksts arii tapis tapis peec mirkljiem, kuros sapnis piepildaas...
Ja vien rakstiitu tikai peec shaadaam dienaam, tad laikam tas buutu reti. Bet buutu... jo zinu, ka gan jau reiz atkal tiksimies...tikai nezinu, kur, kad un kaa.... Kaa redzams - to dziive izlemj pati. Var jau, protams, ar visaam chetraam par katru cenu atrast veidu, vietu un laiku.... bet neviens no musm to nedara...jo taa nedriikst...
bet tur augshaa kaads engjelis seezh...domiigi uz mums noraugaas....un mazliet greeko, jo laikam saprot....
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |