Pieskaariens dziivei... - 14. Jūnijs 2004

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūnijs 14., 2004


21:46 - paisums...
Eju pa atminjaam
Smeldziigaam un neizstaastaami skaistaam.
Asi celja olji kaajaas duras.
Tik ljoti gribas atrast...
atrast mieru kaada cilveeka apskaavienaa
un palikt tur muuzham...
--------------------------------------------

Liktenja speeles...un es taam ljaujos.
Nav par ko un pret ko ciiniities..
ja nu vieniigi pashai pret savi sirdi un savu buutiibu
Nespeeju...
--------------------------------------------

Ir tikai viens jautaajums...
veel aizvien un muuzhiigi - KAAPEEC?
Un tam kaa atbilde - stindzinoshs klusums,
auksts veejsh sejaa, lietus laases uz loga ruuts,
laimes drupatinjas kaa pienenju puukas...un saape...
--------------------------------------------

Lai kur es beegtu, es atgriezhos...pie laimes mirkljiem.
Kaa dzintara gabaliem, izskalotiem juuras krastaa,
manis pashas atrastiem un sazhnjaugtiem plaukstaas.
--------------------------------------------

Sirds kaa liesmojoshs magonju lauks,
Veejsh dzirksteles dzenaa...
Uguns aplii briinishkjiigs zieds.
Cik ilgi veel taa?
Biedee klusums, kas iestaasies,
veejsh, kas dzenaas izdegushos pelnus,
Balss, kas varbuut uzrunaas, bet es nedzirdeeshu.
Un vienalga es teikshu, ka bija veerts.
Tik kur taalaak pa izdegushaam takaam?
Zemdegas svilinaas peedas un atgaadinaas...
Neljaus aizmirst ziedu, kas gribeeja plaukt...
...bet tas veel zied...

(ir doma)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba