Šobrīd ļoti gribas cerēt, ka viss ko es daru, visa cenšanās un pārējais ir tā vērts. Es ceru ka stundas pavadītas pie mācībām atmaksāsies. Es ceru ka visi tie nervi, ieguldīti 3gadīgās attiecībās neizplēnēs pāris mirkļos. No otras puses, tāds laiks pagājis, Tik ļoti jau pieradis esmu pie viņas. Sajūta kā atrodoties kādās neredzamās krustcelēs. Katrs šodien pieņemts lēmums nesīs kādas sekas nākotnē. Ja es šodien izlemtu pēkšņi ar viņu šķirties, iespējams atrastu kādu citu, ar kuru nodzīvotu visu mūžu, iespējams atrastu kāu citu, uztaisītu dažus bērnus un izšķirtos (šis variants mn personīgi besītu visvairāk)

Bet kas tieši ir sagaidāms no ilgām attiečībā? es redz tikai divus variantus, vainu mēs apprecēsimies, vai arī vēl pēc laiciņa būs smaga šķiršanās. Smaga, jo viņa šķiet gandrīz pašsaprotama, bet ne tik ļoti, lai būtu pārstājis viņu mīlēt. :) Ir jauki tomēr sēdēt mājās, un atcerēties ka tev kāds ir...


damn... tā gejīgi izklausās.. bet nu tā ir