es runaaju

mees miilam freidu. mees psihologi ( toposhie) miilam freidu.

kaa buutu ja es nomirtu sheit nomirtu elektroniski? tur aaraa es dziivotu manis nebuutu te? piemeeram nokristu no virtuaalaas klints elektroniskā bildee. tad es vareetu buut virtuaalais spoks. vai virtuaalajiem cilveekiem ir virtuaalaa peecnaaves dziive? vai pastaav virtuaalaa miilestiiba? juutas kas pastaav tikai elektroniski. un vai pastaav arii reninkarnaacija? jaaizveelas bilde kuraa es veeleetos veikt virtuaalo pashnaaviibu. viens solis un manis vairs sheit nav. elektroniskaa naave. jap peec laika pielikshu shim ierakstam bildi.

you can reach me online.

runāju bet tāpat neviens nedzird
mani vārdi paceljas un atsitas pret maakonjiem
dzirdu tos kaa atbalsi
kaa savu eenu
shodien mani apmekleeja tavas eenas eenas eena
tas jau ir vairaak kaa pagajushoreiz
aceries galvenais atceries
memento more
piemini manus vaardus tu
eenas eenas eena
atceries ka tu izgaisiisi bezgaliibaa
tiksi atskjaidiita liidz tevis vairs nebuus
tavi vaardi liidz ar tavu eenu paceljas pret debesiim
atsitas pret maakonjiem un atbalsojas
laikam es vienmeer esmu runaajis tikai ar sevi

kāds filozofijas students eksāmenā izvilka lapiņu kur bija rakstīts: vai šis ir jautājums? students atbildēja: ja tas bija jautājums tad šī ir atbilde.

filosofija tulkojumā nozīmē gudrības mīlestība. bet ne tikai. sophia gnostiķiem ir māte dieviete. tas ko mēdz saukt arī par lielo nezināmo sākumu, alfa omega, pirmvielu, kvintesenci. tātad ja paskatās no šāda viedokļa tad filosofija ir tieši tas ko apgalvoja jānis. filosofija ir atbilde uz trim mūžīgajiem jautājumiem kurus cilvēks uzdot jebkurā laikā un jebkurā vietā: kas es esmu? kur es esmu? kur es dodos? (visi pārējie jautājumi ir tikai šo jautājumu papildināšana.

manis radītā un patentētā ļoti talantīgā izvēļu teorija:

1. jebkurš ceļš ko tu izvēlies ir īstais tāpēc ka tu to izvēlējies.

2. ja jāizvēlas starp diviem ceļiem izvēlies trešo.

3. izvēle ir vienmēr bet jautājums vai mēs gribam izvēlēties.

4. īstenībā mēs jau esam izvēlējušies bet tikai vēlmaies noskaidrot kāpēc mēs izvēlējāmies to ko izvēlējāmies.

5. pāris lietas nevar izvēlēties tāpēc ka tās vada kādi citi spēki.

vakar biju nomodaa liidz seshiem riitaa... lasiiju japaanju haiku klasisku un gaidiiju austam sauli. saulleekti vienmeer ir skaistaaki kaa saulrieti bet cilveeki tos neredz. kad lec saule ir auksts. kad lec saule visi gulj. iznjemot mani... vakar.
cilveeki labpraataak redz kaut ko beidzamies nevis saakamies. ( arii es kaadu laiku liidz sapratu ka saulleekts ir skaistaaaks) kaapeec taa? kaapeec skjiet ka labaak kas beidzas nevis saakas? kad uzleeca saule es sapratu ka manaa priekshaa nav beigu tikai neskaitaami daudz saakumu. viss kas reiz saaacies reiz beigsies. un viss kas beidzas ir kaadreiz saacies. kaapeec shii muuzhiigo beigu pieluugshana? daudzi jautaajushi par dziivi peec naaves. kaapeec nejautaa par dziivi pirms dzimshanas? nav jau saaakuma un nav beigu. viss atrodas kustiibaa. viss pluust. kaa skjiet tev tu jau saac beigties vai veel neesi saacies?

ieliku dazhus vecos tekstus no draugiem. kas lasiijushi izlasiet veelreiz un nokomenteejiet!