dvieliitis
19 Jūnijs 2008 @ 01:23
Par sazverestibu un cilveces laimi  
Teorija. Iepeldeeja praataa miegaa.

Bit of background: background is the annoying noise of visaadu apjukushu retardu vaidiem, ka end is near un zhiidi masoni un citi valda pasauli. Valda! Un pareizi dara, i say.

Teorija. Teorijas pamatam es nemu cilveka dabu, kaa galveno aksiomu un asi, ap kuru rotee mani apgalvojumi. Otra ass, ap kuru tie rotees, ir cilveku logisks sadalijums vairak un mazak gudros un pienemums, ka minimums 95% cilveces ir +/- meesli. Threshais ingredients - kvalitates teorija (Six Sigma un tam lidzigais).

Teeze pirmaa. Viscaur vesturei laiku laikos dabiski eksiste loti stulbi cilveki un loti gudri cilveki, ar augstam prata spejam - visadi DERIIGAAKI par stulbiem cilvekiem. (Domaas izvietojam cilvekus uz skalas sakot ar stulbako beidzot ar gudrako, ar virtuves nazi no gudraakaa gala nogriezham kaadu 1 procentu - tie butu cilveku augstaakaa kaarta, kas iet laikam priekshgalaa, nevis vaid pakaljaa)

Teeze otraa. Shim cilvekam, tapat kaa visiem citiem ir taa nelaime dziivot starp neskaitaamajiem stulbeniem un viduvejibam, neskaitamam pretigam viduvejibam. Tada gadijuma, shim % ir divas iespejas: augt shajaa debilikju videe, augt ar to kopa, but apbrinotam un apskaustam par savam prata spejam, no tam izrietoshaas varas/naudas un citiem labumiem un nomirt vienaa kaudzee ar shiem zemajiem laudiim, taadaa veidaa nevien padirshot savu vertibu, bet pienesot pasaulei potenciali mazaak labuma, nekaa sinergejot ar sev liidziigiem - kaut ko tadu gan var izdarit tikai raksturaa vaajsh vai ari tad akal - stulbs- cilveks. Tatad otrs variants - uzmeklet un chupoties ar sev lidzigiem. Cilveki ir chupojushies visos laikos un daudzaas kategorijaas, neredzu, kapec Apgaimoti cilveki butu kads iznemums

Teeze treshaa. Gudru, bagaatu un varoshu cilveku apvieniba neapshaubami apvieno sevii lielaakos procentus cilveku potenciaala. shis 1% cilveku iespejams handlo 99% pasaules naudas, pasaules varas un pasaules cilveku potenciaala. Par to visadas arpus-vagona aitas loti cepas un pardzivo. Kursh gan negrib but tas izredzetais, kuram gan patik, ka par vinju kads ir labaaks un ka vins nekadi nevar uzkachaat savu leveli ij ne 5 lifetimos. Tiesa, vairak neka normali, ka shadi puksti un vaidi mineetajai apvieniibais ir vien suudu raudas - tapec, ne vien ir tie jaignore, ideali - tie jaapieklusina, janomierina satrauktie suudi, jaapieklusina vinju bezpaliidziigie idiotu vaidi. Ir varianti, kaa. Viens no tiem - turet sevi pietiekami prom no zemo lautinju aciim un ausiim. Otrs variants:

Teeze ceturtaa. Varenu cilveku apvienibai visceelakais merkis var but tikai viens - (nevis kaavisadiem vaidetajiem - uzdroshiit jaunu zinaatni) bet gan DOT PASAULEI OTRU IESPEEJU. Saakt visu no gala. Tamdelj ir javeic masu iznicinashana, atstajot tos, kuru potencials ir ieveroami paraks par videejaa piikstulja potenciaalu. Tas, teoretiski, dod iespeju radiit LABAAKU pasauli, labaaku cilveeku kopu.

Pieteezes.
Labakais pamats lemumu pienemshanai un ricibas plaanam ir dzelzhaina racionala, dazhi teiks - cietsirdiiga, logika un zinaatne. punkts.
Kaa jau izteicaas daudzi lieli viiri pirms manis - ir cilveki, kuru eksistence nenes labumu ne tiem pashiem, ne pasaulei, tadiem cilvekiem ir labaak nebuut.
Aitas var par to nemties. var ar to samierinaties. taa tas vienkarshi ir - labakais, ko lielaka dalja no mums ever varam darit cilveces labaa - nebuut. Viduvejiba ir mums visapkart, nekvalitativi leemumi, nekvalitativas diskusijas, nekvalitativa agresija, nekvalitatiivas dziives, neracionaali pieneemumi, neeksisteejoshaa miilestiibaa balstiti uzskati, cilveki, kas nezina savu vietu, sievietes ar savam nevietaa emocijaam, virieshi ar savu nevietaa vaajumu, viduveejiiba, viduveejiba un uzspiesta IECIETIIBA pret viduveejiibu - VISU LAIKU STIPRAAKAA PROGRESA BREMZE - IECIETIIBA.
 
 
Mūzika: Ingus Petersons - Tala