Šķiet, man ir absolūts alus rekords - astoņi ali [nu labi, ne jau 0,5. 0,3]. Nekad šito draņķi īpaši dzērusi neesmu, kaut kā gadījās. Nu labi, laika periods ar bija samērā liels - no vieniem dienā, līdz, šķiet, apmēram vieniem naktī, bet tik un tā. :D
Aj, vispār dēļ tās uz ielas no džekiņa, kurš apsolīja apprecēt Madaru, dabūtās puspudeles Cuba, vīna pudeles un tā, man tagad atkal mazliet galva reibst joprojām. Vispār secinājums ir - biežāk dzert vajag, savādāk pārāk viegli noreibt. Bet nu atkal šitā ekanomiskāk būtu. Šoreiz gan vienalga, tāpat nevienu kapeiku netērēju.
Bet vispār, necerēti jauki sanāca. Un kaut kā dabīgi un netīšām pa ceļam mājās iestrēgām rokklubā. ^_^
Ģitāriņš un vecas ģitārdziesmas, alus, īru kafija, jauka atmosfēra, uzaicinājums uz ostaspārtiju pēc divām nedēļām, pārāk ilga aizsēdēšanās, pārtīstrīts, mājas ar ēdienu & tā, rokklubs, kaskadieru cienīgs gadījums, kad džekiņš atmuguriski krītot ar krēslu, man vienu kāju ar alu aplaistīja, noubadī kērz un rīta gaišums mājās ejot. Vispār, nezin kāpēc Fonteinu sagribējās :D Jā, un man laikam pamatīgi pietrūka, kāds, kas blakus sēžot smuki ģitāru paspēlē.