Esmu Dānijā. Teorētiski esmu jau kopš vakardienas vakara, kad, nolaižoties lidmašīnai, pilots paziņoja, ka vietējais laiks ir 19.10. Ālborgā - savā pagaidu apmetnes pilsētā, gan es ierados tikai aptuveni bez 5 minūtēm 6os no rīta. Sanāca, ka vilcienu, kas bija 19.40 es nokavēju, un nākošais bija tikai 00.11, tāpēc man bija 4 stundas Kopenhāgenas lidostā jāpasēž. Bet nebija tik traki. Man gan nebija internets, jo izrādās, ka tur par wirelessu jāmaksā 4Ls/pusstundā, bet patiesībā jau man nemaz viņš nebija vajadzīgs, es tik tā biju iedomājusies, ka lidostās taču ir internets. Tad nu es kādu laiku pavadīju mēģinot dabūt internetu, ko uzrakstīju, palasīju Zahir, nopirku trīsstūrsviestmaizītes (un dabūju vēl glāzi ūdens bez maksas :D), paēdu, atkal lasīju Zahir. Un tā vispārīgi - tas laiks tīri ātri pagāja. Pēc tam gan vēl bija jāiztur 5h 40min vilcienā. Šis laiks pārsvarā tika aizpildīts ar Zahir, pleijera klausīšanos, miegu un parunāšanu ar kādu ķīniešu džekiņu (starp citu, viņš zināja, kur ir Latvija, un, ka ir tādas Baltijas valstis :)), bet tomēr paspēja arī galīgi apnikt tas ilgais brauciens.

Pozitīvs atklājums man tāds, ka cilvēki tomēr mēdz palīdzēt. Lidmašīnā, kad savu mugursomu mēģināju iedabūt augšējā bagāžas plauktiņā, brīdī, kad visu savu spēku biju pielietojusi, lai viņu paceltu, bet īsti nevarēju iedabūt iekšā, kāda izpalīdzīga roka bija tieši laikā (droši vien nepatika, ka es tik ilgi čammājos :D). Pēc lidmašīnas nosēšanās, kad vīrietis, kas sēdēja manā rindā, bija nocēlis savas mantas, pajautāja, vai tā mana soma, un, vai palīdzēt nocelt. :) Pēc tam vilcienā viens ķīnietis manu koferi, gan uzcēla, gan nocēla no plauktiņa, un ārā no vilciena ar palīdzēja dabūt. Njā, pati es nemaz nebūtu mēģinājusi kaut ko tādu izdarīt. :D Latvijā, vismaz ar mani, parasti tā nenotiek, bet es jau pati arī vis drīzāk neietu klāt un neuzbāztos, ja man neviens palīdzību nejautātu. Tā jau ir - jāsāk mainīties pašam, tad pasaule arī mainīsies.

Tagad? Šeit? Nezinu. Jūtos - nekā. Gribas - neko. Apmēram tā.

Rīt no rīta uz skolu jāaiziet. Tad jau redzēs, ko esam nokavējušas.

Ā, starp citu, pirmo reizi viena pati ar lidmašīnu lidoju. Nebija tik traki.