duujinja

biju pie draudzenes ciemā.beidzot.satiku ne tikai viņu, bet arī viņas mazo dēliņu.. :)4 mēneši. mazs kunkulītis.. kā man viņš patīk! mīļš bezgala! un apbrīnojami mierīgs. skaists bērniņš.

kad bijām mazas, tad kā māsas dzīvojāmies.viņa ir 3 mēnešus jaunāka par mani. bet redz, pirmai gan vīriņš, gan bebucītis.patiesi skaisti.mīlestība.tā apbur.un paceļ.

man patīk skatīties uz cilvēkiem, kad viņiem tuvumā uzrodas kāds bērniņš.. kā cilvēki atplaukst.. es nezinu, kas tas ir,kas ļaunākajai sirdij liek priecāties, visdrīzāk tas naivums, patiesums un tā lielā uzticēšanās pasaulei, ko mēs redzam bēna acīs.visi kļūstam kā mazi bērni.ķēmojamies, dziedam pašizdomātas dziesmiņas un smaidam, smaidam.. meklējam kontaktu ar mazāko.mazais vēl nezin, ka dzīvot var būt arī grūti.mēs meklējam to ticību.

es jau ar gribu bērniņu..
bet ar mīlestību vien diemžēl neuzturēsi bērniņu.
mans laiks laikam vēl nav pienācis.

gaidu.
:)