aizbraucu, paklausījos, paskatījos un nu ir sajūta, ka smadzenes caur gaļasmašīnu izlaistas..
domāju, ka noklausoties to visu, pār mani nāks vismaz dievišķā apskaidrība un galvā saslēgsies tādi slēdzīši, ka viss būs skaidrs.. palikt Raiņos vai iet uz AVģ.. un, ja iet - uz kuru novirzienu..
bet izklausās un, diemžēl, arī ir pārāk glīti, lai tā notiktu..
ja pie iestāšanās skatītos atestāta vērtējumus.. nebūtu problēmu, ja nekā savādāk.. k-vai ne īsti godīgā ceļā iegūtu to 7 krievu valodā.. bet to, kas jau ir saraxtīts liecībā.. jā.
ar neattaisnotām likt exāmenu nevar.. tad jau.. ''un mēs atkal stāvam zem vecajiem skolas ozoliem''

bet es mēģināšu. sarunāšu.. pārdomāšu un mēģināšu. uz fizikas klasi. gudra būšu.. varbūt.

kas, pie velna, man traucē palikt savā skolā?! 15 min attālumā.. un bez sabiedriskā transporta. daži labi un labi zināmi skolotāji.. draugi.. ārpusskolas dzīvē arī nekas nemainīsies, ja palikšu. nekādu iestājexāmenu, nekādas problēmas ar novirziena izvēli. viss taču ir tik fakin labi..
toties kopā ar to skolu nāk arī tiiik daudz problēmu.. dzīvošana kojās vai braukāšana katru rītu un jā.. arī vakaru, kas sevī ietver sabiedrisko transportu.. jauni cilvēki, kas tik pat labi kā var kļūt par draugiem, var arī kļūt par lieliskiem ienaidniekiem.. jauni skolotāji, kuri ir biškiņ labāki nekā Raiņos, bet.. tie nebūs vecie, labie, zināmie.. teātrim un futbolam būs jāpamāj ar rociņu..  un turklāt.. pat īsti nezinu, vai es maz drīkstu likt tos exāmenus?!

nekad nebūtu domājusi, ka skola var šitik ļoti nogruzīt.. 
man vajag to alkoholu, ko vakar visnotaļ dīvainu iemeslu dēļ nedabūju.

man kādreiz bija lode.. tāda.. ne-lietota.. vecāki lika izmest, bet man noderētu.. kādreiz.. dzīvē