"un tad nu es tūlī miršu... un man nav bail... nav iespējams nebaidīties no nāves... es vienkārši esmu pārāk aprobežots, lai tai noticētu, gluži kā dzīvnieks. bet ja es tai nenoticēšu līdz pat pēdējam brīdim, līdz pašai pēdējai robežai, es nekad nenomiršu. kāds atklājums! kā tas patiktu mūsu vadītājam" - Lino Venturas monologs pirms došanās uz nāvessoda izpildi Melvila filmā "Ēnu armja".

(« Et je vais mourir… et je n’ai pas peur… C’est impossible de ne pas avoir peur quand on va mourir… C’est parce que je suis trop borné, trop animal pour y croire. Mais si je n’y crois pas jusqu’au dernier instant, jusqu’à la plus fine limite, je ne mourrai jamais. Quelle découverte ! Et comme elle plairait au patron »)

le voila: http://www.dailymotion.com/relevance/search/maitresse/video/x292j6_larme-des-ombres-3_shortfilms

"Ēnu armija" ir pretošanās kustības filma, kas nav par pretošanās kustību. to sauc par "histoire figurée" - tēlotājvēsturi? (pēc līdzības ar tēlotāju mākslu), kad vēsturiskos notikumus lieto kā izteiksmes līdzekli, lai runātu par tiem nevis tiešajā, bet jau nākamjā līmenī - tajā, ko Huserls sauktu par Lebenswelt.