Viss parasti beidzas ar beigām - Komentāri

duramente

18:03

Drausmi krīt uz nerviem cilvēki, kas vislaik par kaut ko zviedz, pie kam šo savu īpašību uzskata par kaut ko slavējamu un demonstrējamu visos laikos un gadalaikos. Ikdienā satiekoties jau sen tapis skaidrs, ka nav jēgas runāt par ko nopietnu un sev svarīgu, jo tāpat nekad nebūs skaidrs, ko sarunu biedrs par to domā un vai tas, ko viņš skaļi pauž ir pa nopietnam vai kārtējais tikai viņam saprotamais jociņš. Tagad tu cilvēks atver oranžo portālu, lai ieraudzītu, ka smējīgā persona atkal bildi nomainījusi. Miniet trīs reizes, kāda tā tagad ir. Zobi pa visu horizontāli un nekam citam īstenībā tur vairs vietas nepietiek. Nekam citam vietas nepietiek šķiet ne tikai bildē, bet arī dzīvē. Diez kurā brīdī cilvēkam iestājas apziņa, ka raudāt brīdī, kad to gribas darīt ir daudz nesmieklīgāk par situāciju, kad cilvēks nekontrolēti smejas un staro pa visu ģīmi, lai gan pa gabalu samanāms, ka viņam nu nemaz nav labi un organiskākas būtu izpausmes kas pretējas demonstrētajām.