Viss parasti beidzas ar beigām - Komentāri

duramente

12:18

Urāaaaaaaaaaaaaaaaaa! Rit mana pēdējā darbdiena pirms ilgi gaidītā un pelnītā atvaļinājuma. Un laiks atkal tik vasarīgi jauks un apmeklētāji tik mīļi un smaidīgi un vispār dzīve ir forša.
Vakar skatījos filmu Nowhere boy. Protams, sen zināju, ka tāda ir un ka vajadzētu noskatīties arī zināju, bet vakar sapratu, ka man to vajag tieši tagad. Bija jau tīri interesanti, varbūt tāpēc, ka zinu visai daudz gan par Bītliem, gan par Lenonu. Bija laiks, kad bezmaz no galvas zināju visu Hantera Deivisa sarakstīto Bītlu autorizēto biogrāfiju. Pieļauju, ka ļaudīm, kas ar tādu slimību nav nekad slimojuši, daudzi notikumi būtu miglaini izprotami un daudz kas paliktu vispār nepamanīts, kā lieka garšviela ēdienam, bez kuras viss būtu tāpat un tikai lietpratējs pamanītu garšas atšķirības. Neesmu dzīvojusi 50-60 to gadu Anglijā, tāpēc grūti spriest, bet šķiet, ka noskaņa bija un sajūtas par to laiku arī. viena no filmas pozitīvajām ietekmēm bija tas, ka šorīt uz darbu taisoties datorā atvēru mapīti ‘’Lenons’’ un klausījos, klausījos… sen nebiju tā darījusi.
Šī diena ir jauka. Ja vien nezvanītu visādas mārketinga firmas un neuzbāztos ar saviem tupajiem jautājumiem par manu privāto dzīvi.