gandrīz nokavēju tramvaju.
ap pusseptiņiem no rīta divi puikas sēž tumšā kāpņu telpā un prasa: "cik pulkstenis?". atbildu: "drīz būs seši trīsdesmit sešas." (tramvaja atiešanas laiks.)
bet nu ir vakars. tā ap pusdeviņiem. tikko kā esmu izkāpusi no tramvaja un tantuks sārtā virsjakā, lakatu galvā man prasa: "cik pulkstenis?", es nesaprotu cik. meklēju un tad atceros: "laikam pusdeviņi."