man patīk gulbji, daugava un zili mākoņu viļņi zem apaļajiem pīļu dibeniem. gāzēts vīns un biedējošs pusnočņiks ķengarā ar disko bumbām, metāla stieni un policijas onkuli, kurš cītīgi intervēja bārmeni par neseniem (šķiet) notikumiem. tur skanēja mūzika no dīdžeja pavļika muzikālajiem apcirkņiem. un sievietes asaras skumji trīsēja prožektoru gaismās.
var jau būt, ka pasaules sistēmas izklīst starp ielām, pagalmiem un pamestiem baložu šķūnīšiem - visas tās bezgalīgās iespējas, kuru dēļ mēs kaujamies un krītam paši sev ceļos, šādos vakaros viņas visas kā sliekas salien man matos un čukst visādas dīvainības par ūdensvīriem aku dibenos un zemes bitēm, kuras rīko streikus par labākiem apstākļiem proletāriešu rajonos. un tieši tajos vakaros es sasēžos visu neiespējamo torņu smailēs un skatos.