teiksim tā - nemanot esmu kļuvusi par nodokļu maksātāju. tas arī viens no iemesliem, kādēļ tapa doma par īsfilmu, kas sevī ietvertu stāstu par divtūkstoš vienpadsmitā gada astoņpadsmito, deviņpadsmito, divdesmito oktobri un par divtūkstoš divpadsmitā gada tiem pašiem datumiem. sanāktu modificēts audzināšanas romāns, tikai filmas formātā.
ne tikai proletariāta cienīgi sarežģījumi, arī akadēmiskie pienākumi mani mulsina, liekot pārdomāt savas spējas. bet tik un tā kaut kur starp maniem niķiem un nīgrumu mīt prieks par nebūt ne mazām lietām.
tāds šogad tas rudens.