šķiet, ka es gluži labi iztiktu vien ar domu par cilvēkiem. viena pati visu izdomātu, noticētu un tā arī mūžu nodzīvotu. tas jau nebūt nenozīmē, ka pasaule būtu nevainojama, varbūt pat sajukusi, nepanesama. pasaule, kas līdzinās vājprātam. varbūt tas ir vienīgais, kas man ir. šodien.
patiesību aizvien uzzinu pirmo reizi. turpinu izdomāt. patiesība?