palikt stulbai tik pēkšņi nebija manos plānos. un nekad arī nav bijis. atliek vien noskurināties un viļņveidīgi aizmirst.
un vai tas ir pa īstam vai arī nē, to arī es nezinu. jo es visu laiku attopos pie siles vai kosmosā, vidusceļa nav. vai ir. var jau domāt apkārt vien, apkārt un iekšā, caurum cauri, bet skaidrības nekādas. daudzas un nevienas.