šodien. es eju uz trolejbusu pieturu, un pretī pēkšņi iznirst nesimpātiska jauna vīrieša seja, pirmajās sekundēs pavisam apmulstu, bet tad saprotu. tad es visu saprotu! seja pieder manam senajam biedram no pamatskolas. un ko es redzu? es redzu viņu visā savā vīrieša lepnumā ar izaicinošu smīniņu, jo viņš taču ir vīrietis, kuram azotē paslēpusies sieviete.
garlaicīgi. un klusums. lūdzu, nē!
rīt jau cita diena - ar jauniem izaicinājumiem un saujiņu miega.