šoruden gribas pieredzēt tādu koncertu, kur viss ir pelēks un auksts, un skaļš, bet nav nepatīkams. principā gribētos kaut ko līdzīgu ādmiņielas koncertam divi tūkstoš piecpadsmitā gada aprīlī.
vēl es gribu, lai kāda klusa un skumja vīrieša balss mikrofonā lasa savas dzejas.
šajā brīdī vajadzētu kaut ko par heroīnu, bet pietiks jau arī ar valku.