citreiz vārdi atduras pret kilometrāžu un izkūp, pāri paliek vien dīvainas konstrukcijas, kuras realitātē nemaz neeksistē.
izeju no dienesta viesnīcas, mani sveicina saule un nošmulēta itālietes seja. viņa reiz deportēta uz savu dzimteni, bet tik un tā atgriezusies brno, lai turpinātu savas bezpajumtnieces gaitas. kas notiek tālāk? es nezinu. eju uz kafejnīcu, uz skolu, parku, veikalu. pirmdiena, otrdiena, trešdiena, svētdiena. sajūtas mainīgas, pārsvarā labas. ieraksts blociņā, jūtos labāk. iedzeru vienu, divus, trīs, sešus alus un eju gulēt.
labunakti, zīļuki.