jaunā gada svinības ne vienmēr (īstenībā jau nekad) neizvēršas kā cerēts. nu tur -- nelietot pārāk daudz alkohola, nerunāt pilnīgu sūdu un tamlīdzīgi. beigās tas izvēršas bezfilmā, paģirās un sirdsapziņas pārmetumos. to gan varētu arī nedefinēt kā īstenību, jo gadu skaita no janvāra otrā datuma.
savukārt trešā janvāra diena bija šāda. sēžu, darba telefonā spēlēju "block'd", kurā esmu uzstādījusi pāris rekordus, jo sacenšos pati ar sevi un telefonā jau esošajiem rezultātiem, tad man pienāk klāt bārdains puisis, atvainojas, ka ielaužoties manā veikalā (kurš tobrīd ir vaļā, jo es esmu darbā), bet tā kā es neizskatoties pēc mietpilsones, viņš man vēlas novēlēt laimīgu jauno gadu. paldies, jā, paldies, un prom viņš ir. tad es domāju, kā tad izskatās mietpilsoņi un nemietpilsoņi, līdz secināju, ka tas viss iespējams tikai manas darba formas dēļ. bet pirms šī atgadījuma, es pieredzēju trīs centu iztrūkumu pie kases pirkuma brīdī, kuru aizpildīja nepazīstama sieviete rindā aiz manis, sakot, ka tie jau tādi dzīves sīkumi, pēc tam, kad esmu pateikusi paldies. it kā nebūtu gana šai dienai, nataša atnes man vīnogas un svešs tantuks man dāvina šokolādi.