vakar, kad kolēģei klusi teicu, ka viņa savas apakšbikses atstājusi dušas telpā (kas nebūt nav pirmā reize), sapratu, ka esmu kļuvusi veca, jo citkārt šādu atgadījumu būtu izvērtusi par dienas sensāciju.
ļoti dīvaini justies labam.

kolēģes mani apēd. ir nepieciešamība pēc cita darba. bet tikmēr katru dienu jāklausās, cik daudz viņas apēd, kad ir mājās. ziniet cik? septiņas normāla lieluma pankūkas! pēc tam viņas sāk kilogramu uzskaiti. katru dienu! katru dienu atklājas, ka ajai ir resnākā pakaļa virtuvē, savukārt signes kājas par tievām. par to vēl vienu vispār nerunāšu. stulbāka par jebko. visstulbākā.

bet nu ieniršu elizabetes ielas istabas pēļos.