gluži vienkārši nolēmu apmānīt laiku, jo negribu sagraut ilūziju par sen apsolīto atskaiti sev. un es mānos.
ziniet, ārā ir jauki. es eju un man vienkārši tāds priecīgs prāts, jo viss baltāks un prāta mezglos ataust kāda nojausma par decembrī gaidāmajiem svētkiem un sajūtām. tomēr šogad tie solās būt sistēmiski sagrauti. un kas par to? esmu nolēmusi šmaukties. man būs!
vēl es jums varu pavēstīt, ka ik pa laikam es īgņojos par pasaules kārtību. jo patiešām stulbi. kur tu cilvēks tāds rodies? it kā varošs, gribošs, bet ne sūda nespējīgs.
citreiz notiek tā, ka, lasot grāmatas vai darot ko citu, galvā tiek radītas skaistas un interesantas vietas un brīži, bet pašlaik viena tāda redzama aiz mana loga - tieši tik pat skaisti. mākoņi šonakt peld.