meitene no tūkstoš deviņi simti deviņdesmit astotā gada nekur nav pazudusi, tāpat arī tā no divtūkstoš piektā.
tagad nē, taču kādu brīdi manā apziņā bija aktualizējušies kases aparātu pīkstieni, kuri iedvesa šausmas. šausmas netieši realizējušās, kamēr es samierinos ar savu vidusšķiras sievietes statusu. konkrētāk manas samierināšanās izpausmes manāmas saimnieciskajā darbībā. morālā puse cer reiz atgriezties bērnībai cienīgā sapņu pasaulē par gaišo nākotni, kurā mana eksistence ir absolūta laimība. uz paaugstinājuma.
man ne ar ko nepietiek.
nesen šķita, ka lielpilsēta nolēmusi ietaupīt, nededzot laternas uz manas ielas. tomēr es maldījos. šodien es labprāt maldītos visā, ko es domāju.