ko es daru pēdējās dienas, kamēr vēl esmu padsmit gadus veca? es klausos rokas augšā. tā arī neviens līdz šim mani nav aizvedis pāri simts jūrām...
un nevajag, pati sevi aizvedu. satvēru datorpelīti savā spēcīgajā ķetnā un vadīju tās kursoru pa satelītuzņēmumiem. tā es ceļoju diezgan ilgi līdz attapos, veroties ekrānā. tomēr sajūsminājums netika aizmirsts - naktī peldēju krāčainā, bet siltā upē, un tedis man nopakaļ.
pēdējā laika notikumi atmiņā palikuši visai neizteiksmīgi vai drīzāk - nepārsteidzoši. tādi mēs esam un tā mēs darām.
pārsteidz sevi pašu.