cenšos ievilkt plaušās samteņu smaržu, bet man nesanāk. un es nesaprotu, vai samtenes šogad citas?
šoruden daudz kas ir cits, bet, vai es, to es nezinu. tu jau ikreiz esi viens un tas pats, bet tomēr cits. man šķiet, ka tu neesi viens un tas pats nekad. bet varbūt es esmu gaismas, skaņas un visi citi ātrumi kopā ņemti. un aplis. bet vai esmu spirāle? tā, kas tiecas uz augšu, uz ko gudrāku un ārpus šīs pasaules robežām. to es nezinu gan, vēl jau jauna un glupa.
atmiņa - aizmārša, un pirksti veikala plauktos taustās pēc biezpiena. vai tad biezpienā ir atbilde?
ak, mana grēcīgā dvēsele, kura spēlē nekrietnas un pasaulīgas rotaļas! netikle. tā atdod sevi visu. no sākuma lēnītēm rotaļājoties, bet pēc tam jau ar spēku triecoties, ņemot visu, visu, kas tik ļaujas. un no rīta pamostas viena.
bet nav viena - tikai muļķe starp muļķiem.
astoņpadsmitais.