vēl tikko gribēju tik daudz rakstīt, bet tagad spēju tikai priecāties. neko citu.
manai mammai izdevās sarīkot ballīti. visi dejoja! vecās dziesmas no piecdesmitnieku jaunības dienām dara brīnumus. ja jūs būtu redzējuši, cik tie vecie ir sprigani un cik ļoti labāk viņi izklaidējas par dažu labu manu vienaudzi, jūs būtu pārsteigti. es skatījos un smējos. šķiet, ka šajā pavasarī es smiešos vienā laidā.
tad es paslepus smēķēju uz balkona trešajā stāvā un vēroju bērzus, debess jumu. atcerējos bez maz vai skaistāko seju pasaulē un smaidīju. viena pati.
bet šodien ar neizsakāmu laimes sajūtu sevī satiku tedi. viņš esot gulējus uz papiņa kājām, tādēļ nogulētais demonstrēja, cik samezglots piecēlās. mājās gan ar tedi mīlinājos līdz nemaņai, jo viņš ir tik ļoti mīļojams.
ārā putniņi dzied, manī putniņi kauc.
cilvēki, priecājaties un līksmojiet, jo jūs vēl nepūstat!