pati ar sevi netieku galā, kamēr citiem sen ir skaidrs, kas es esmu viņu dzīvēs. tā jau tajā dzīvē notiek.
vispār, sēžot lekcijā, priecājos, ka man ir jāmācās kaut kas tāds, jo es taču varētu mācīties daudz ko citu, kas man galīgi neinteresē. diezgan muļķīgs secinājums, bet tas jau nozīmē vien to, ka esmu apmierināta ar to, kur esmu un ko daru. vismaz mazliet man ir skaidrības par kaut ko. bet nav jau vērts iedziļināties, kā būs un tā, vienkārši jādara.
ik pa brīdim gribu kaut ko pierakstīt, taču nevaru. pārāk, pārāk...
un to suni es joprojām gaidu.