pirmo reizi mūžā domāju par to, kāpēc man vispār ir jāmācās. ātrāk kādu no tiem solītajiem pasaules galiem, man šodien vienalga. esmu nogurusi, man gribas uzvemt visai šai mentāli attīstītajai sabiedrībai un tās radītajai iekārtai, kura mani tik ļoti iespaido. es esmu bezspēcīga. mēs visi skaitoties viņi - veidotāji, bet sanāk tikai dažiem, tātad - visi nekad nebūs viņi.
varbūt es šodien neesmu es. nevar jau zināt.