nav jau svarīgi, ko es esmu darījusi pēdējās dienas, jo tāpat varētu sadurt kādu seju.
bet tagad jau otro reizi šodienā skan light my fire un labi, ka automātiski neslēdzas kas cits, jo gan jau, ka man riebtos. un atkad the doors, tikai šoreiz break on trought. sāk likties, ka man kaut kas būtu jāsaprot, jo man ir nejaušais durvju vakars.
cik jauki, ka rīt nav stundu, toties man horoskops liek lietot alkoholiskus dzērienus. cik ironiski! vai tad tiešām zvaigznes neredz, ka es cenšos? laikam īsti nesanāk un vajag dabūt īstu žūpas seju, bet tā īsti nebūtu pareizi.
šodien, ejot mājās no pieturas, sapratu, ka man negribas iet, bet gan braukt ar riteni, tad es sapratu, ka man vajag riteni. bet īstenībā jau nevajag, jo man īsti to nebūtu, kur likt.
tagad vajadzētu būt divtūkstoš astotajam gadam, jo es būtu par gadu gudrāka nekā patiešām biju divtūkstoš astotajā gadā.