es nezinu, vai budisti melo, kad saka, ka redz visādas dīvainas lietas. es nezinu, vai citi melo, kad saka kaut ko diez gan neticamu. bet kamdēļ neticamu? viss taču var būt arī ļoti ticams.
pa brīvienām biju valmierā. satiku divas burvīgas meitenes, satiku arī citas meitenes, bet par viņām es nevaru teikt burvīgas, jo nezinu, vai viņas tādas ir. nē, nu mana vīrs pats par sevi ir burvīga un tralalā. nosvinējām alises pilngadību, labi paēdu. dzēru alu no šampanieša glāzes. nu tā riktīgi šiki. ēdu no rozā ponijšķīvja un iepazinos ar alises mammu, smēķējot cigareti, virtuvē. nē, nekas tālāk nesekoja, jo pīpēju tālāk. tonakt skatījos vampīrfilmu, vēl kaut ko dumju darīju, bet vakar vakarā jau biju mājiņās.
šodien es biju skolā, par spīti brīvlaikam. uzrakstīju angļu valodas kontroldarbu, bet pirms pāris stundām angļu valodas skolotājai nosūtiju darbu uz viņas e-pastu, kas bija ļoti skaists.
tā vēl nekas īpašs nav noticis. dzeru tēju, ēdu. kā jau parasti. iespējams, ka nožēlojami, bet es drīzumā sākšu lasīt traki biezu grāmatu, ko ceru arī nobeigt līdz šīs nedēļas beigām. ļoti, ļoti ceru. skola nomoka pat tad, kad ir brīvlaiks. par spīti visam, mani pārņem vieglprātība un ir forši.
aij, aij, ko tur vairāk. sāksies vēl marazms.