es šodien biju skolā un skolā man bija lekcija. lekcija saistībā ar puškina kungu, kur īstenībā nekādas saistības ar puškinu gandrīz nebija. tur dziedāja viena pārmālāte bāba ar vardes acīm, otrā bija tāda pārākā māksliniece it kā, pelēkā pele tāda vien bija. viņu sejas bija neapskaužamas, kad viņas dziedāja. un viņām bija kleitas bez lencēm, nu bez tās augšdaļiņas, nevienādas kleitas. es domāju, ka viņām tur pat krūštura nebija, ja bija, tad tā, ka lences ir sabāztas, kā nav domāts. vispār man īsti nepatika.
to pasākumu vadīja ļoti veca tante, kas tur runāja un bija sajūsmā, mēs bijām samērā pieklājīgi. nu publika bija no astotās līdz viendpadsmitajai klasei, krievu valodu apgūstošie. šī pasākuma dēļ man pirmdien skola, bet neko darīt.
un es vēl aši gribēju pastāstīt, ka šodien daudz pieēdos. pieēšanās ir pilnīgi saprotama, jo biju radu pasākumā, kur vienmēr ir ko ēst. tā kā nebrīnīšos, ka ar gadiem apvelšos aiz vien vairāk, bet tas nekas, varēšu neuztraukties, ka palikšu resna, jo tāda jau būšu. ēdiens bija ļoti garšīgs, es nevarēju beigt ēst. tad es beidzot biju mājās un sāku līmēt kolāžu, man slinkums pat lasīt, man sasodīti gribas gulēt. es nevaru vēl iet gulēt, jo man mazgājas drēbes, vēlāk būs jāizkar. ak, cik skaisti. es varētu rakstīt daudz lietu, bet, ziniet, es noguru.