ātrāk, ātrāk, es gribu ātrāk, lai paiet mēnesis.es un mamma (jā, šodien arī viņa man ieņem svarīgu lomu , kā vienmēr) to vien zin.hah, bet es varu teikt, ka pēc mēneša būs siltāks (es tā domāju) un viennozīmīgi būs krutāk, stilīgāk, aizrautīgāk.vienalga, ka 'kruts' un 'stilīgs' ir diez gan viennozīmīgi vārdi, jo galu galā būs labi.

rīt ir diena, kad es nevarēšu smieties kādu brīdi un tas traumē manu psihi, sapratni, jo es taču eksplodēšu.man būs zili mati un es runāšu dzejas rindas par mīlestību un man par to nedrīkstēs smieties.nu drīkstēs tikai pirms vai pēc tam, bet tas tik un tā absurdi.jā, īstenībā pati vien esmu vainīga, bet vieglāk, jautrāk vainot tos citus. (ļauni uzsmaida) āj, es nebūšu vienīgā tāda, tāpēc viss daudz maz čiki un labākais, ka to dažu minūšu dēļ var neiet uz matemātiku un vēl kādām tur stundām, tas riktīgi iespārda.

šodiena bija, ir bezjēdzīga, man nav, kur palikt.tieši tā - nav.bet es paciešu - tāds ir mans pienākums, sūtība dzīvē.nē, nejau sūtība, drīzāk egoistisks darījums ar sevi.

man liekas, ka rīt, lai arī pirmdienā, tomēr būs foršāk nekā šodien.šodiena vienkārši ir iekūņojusies.rīt būs jālaiž vienalga kā, bet būs jādara šā kā tā, jo skola un lietas.

man gribas runāties.dumji.