|
7. Dec 2009|18:15 |
šodien kāpjot uz ceturto stāvu man sagriezās galva, nevis kāda iemesla dēļ, bet vienkārši, tad ceturksni mīņājos pie durvīm un tikai tad iegāju... par to kāpēc, nevar runāt, nesaprot... jo nav savu cilvēku, cilvēki ir tādi kādi ir - sveši. bet ar viņiem var runāt, bet ne par ko jēdzīgu. kāpēc tā? ja teiksi, ka var - paskaties izverstāk - laikā, tad pamanīsi, ka cik maz tas ir... |
|